Iveta Leja-Andersone, psihologs, Mg.psych., Kungu iela 21, Liepaja (2025)

Konsultācijas virzītas uz klienta resursu apzināšanos, tikšanos pašam ar sevi, savām vēlmēm un reālajām iespējām. Konsultācijas sekmē problēmsituāciju izpratni un attiecību labirintu šķetināšanu. Konsultācijās tiek veikta risinājumu meklēšana attiecībās ar citiem un attiecībās ar sevi. Būšu kā pavadošais atbalsta gids jūsu individuālajā izaugsmes ceļojumā. Mana izglītība ir psiholoģijā (konsultēšanā psiholoģiskās krīzes situācijās, grupu psihoterapijā (psihodinamiskā pieeja), psihisko traumu psihoterapijā (psihodinamiskā procesuāli-somatiskā pieeja), kā arī pedagoģijā un jogā.

10/11/2025

Psihohigiēna

Psihohigiēna ir higiēnas nozare, kas pēta cilvēka dzīves apstākļus un ikdienas paradumus, kas ietekmē viņa psihisko veselību, kā arī izstrādā metodes, lai saglabātu un stiprinātu psihi. Tā ietver rūpes par emocionālo līdzsvaru, spēju mazināt stresu, nodrošināt veselīgas attiecības, kvalitatīvu atpūtu un darba–brīvā laika līdzsvaru. Psihohigiēna palīdz izprast, kā apkārtējā vide, sociālie kontakti, uzturs un dzīvesveids ietekmē mūsu psihisko pašsajūtu. Vienkāršākiem vārdiem runājot, tas nozīmē apzinātu rūpēšanos par sevi – laika plānošanu, darba un atpūtas laika balansu, regulāras fiziskās aktivitātes un pozitīvas domāšanas veicināšanu. Mūsdienu sasteigtajā dzīves ritmā daudziem cilvēkiem ir problēmas ar psihohigiēnu, kā rezultātā cilvēki piedzīvo trauksmi, depresiju un izdegšanu.

10/10/2025

Gremošanas sistēma un psihiskā veselība

Mūsu gremošanas sistēma ir cieši saistīta ar psihisko veselību. Ne velti serotonīns, ko dēvē arī par “laimes hormonu”, tiek saražots tieši zarnās. Tas nozīmē, ka zarnu mikrofloras veselība ietekmē ne tikai gremošanu, bet arī emocionālo līdzsvaru, enerģijas līmeni un spēju tikt galā ar stresu. Kad cilvēks piedzīvo nopietnu stresu, organisms automātiski pārslēdzas uz “cīņas vai bēgšanas” režīmu, lai mobilizētu resursus izdzīvošanai. Šeit nozīmīga loma ir klejotājnervam, kas pārvalda parasimpātisko nervu sistēmu un atbild par “atpūties un sagremo” režīmu, kā arī palīdz regulēt trauksmi, sirdsdarbību, asinsspiedienu, gremošanu, aknu un aizkuņģa dziedzera funkcijas, ietekmē auglību un imunitāti. Klejotājnervu iespējams stiprināt ar vienkāršām praksēm – dziļu vēdera elpošanu, smiekliem, žāvām, dziedāšanu, jogu, mierīgu maltīšu baudīšanu, masāžu, aukstuma procedūrām un meditāciju. Šīs darbības palīdz aktivizēt parasimpātisko sistēmu, mazināt stresu un atjaunot līdzsvaru starp ķermeni un prātu, tādējādi uzlabojot gan gremošanas, gan psihisko veselību. Ja vēlamies uzlabot emocionālo pašsajūtu, stresa noturību un kopējo dzīves kvalitāti, ir būtiski pievērst uzmanību tam, kas notiek mūsu zarnās, jo tieši tur sākas mūsu labsajūta.

19/09/2025

Vesels – veselums – veselība

Emocionālā sfēra ir cieši saistīta ar ķermeņa atbildes reakcijām, jo katru reizi, kad izjūtam emocijas, organismā notiek noteikti bioķīmiskie procesi. Bioķīmiskie procesi organismā ietekmē mūsu pašsajūtu un noskaņojumu, veidojot divvirzienu mijiedarbību, kur bieži vien nav viegli noteikt, kas rodas vispirms – emocijas vai ķermeņa reakcija. Apzināti pievēršot uzmanību sava ķermeņa signāliem, iespējams pamanīt reakcijas, jau pirms prāts tās nosauc un interpretē. Ne velti ārsti bieži rekomendē psihoterapiju gadījumos, kad fiziski simptomi neatrod izskaidrojumu standarta veselības pārbaudēs – terapija palīdz iemācīties sadzirdēt un sajust sevi, atjaunojot organisma veselumu, kas ietver bioloģisko, psiholoģisko un mentālo dimensiju. Racionālais prāts, radot noteiktas domas, pats var ietekmēt emocionālo stāvokli – uzlabot vai pasliktināt noskaņojumu, radīt trauksmi vai mieru, tādējādi tieši iedarbojoties uz ķermeņa bioķīmiju. Latviešu valodā vārdam "veselība" ir kopējs celms ar vārdiem "vesels" un "veselums". Kā atgādinājums, ka visu faktoru kopībā slēpjas veselībā jeb veselumā. Ja vēlamies sakārtot savu emocionālo sfēru, ir jāatjauno veselums – gan psiholoģiskā nozīmē, gan praktiskā –, rūpējoties par bioloģiskajiem, mentālajiem un sociālajiem faktoriem, kas kopā veido pamatu mūsu veselībai.

22/07/2025

Ackustību desensibilizācijas un atkārtotas apstrādes terapija (EMDR - eye movement desensitization and reprocessing therapy)

EMDR ir mūsdienīga un zinātniski pamatota psihoterapijas metode, kas palīdz pārstrādāt dažādus emocionālus pārdzīvojumus. Šo pieeju bieži izmanto posttraumatiskā stresa traucējumu, trauksmes, depresijas un citu psihisku grūtību gadījumos. EMDR terapijā klients koncentrējas uz sāpīgām atmiņām, vienlaikus sekojot terapeita vadībai un veicot acu kustības vai sekojot līdzi citiem stimulācijas veidiem. Tas aktivizē abas smadzeņu puslodes un smadzeņu dabiskās spējas pārstrādāt pārdzīvojumus, tādējādi palīdzot integrēt pieredzi psihē, mazinot vai noņemot sāpīgo emocionālo uzlādi, kas saistītas ar konkrētām atmiņām. Divpusējā stimulācija ietekmē vairākas smadzeņu zonas, kas pārvalda baiļu reakcijas, atbild par atmiņu un ir iesaistītas loģiskajā domāšanā un emociju regulēšanā. Pārstrādes laikā sākotnēji “iestrēgušās” atmiņas tiek apvienotas ar jaunāku pieredzi un interpretāciju, kas palīdz mazināt to emocionālo ietekmi. Šādi pacientam rodas jauns, veselīgāks skatījums uz pagātnes notikumu. Arī zinātniskie pētījumi ir apliecinājuši EMDR terapijas efektivitāti posttraumatiskā stresa traucējum ārstēšanā.
EMDR terapija var palīdzēt mazināt emocionālo spriedzi, kas saistīta ar traumatiskiem notikumiem, un uzlabot psihisko veselību jau salīdzinoši īsā laikā, turklāt šī metode ir piemērota jebkurā vecumā.

Address

Kungu Iela 21
Liepaja
LV-3401

Telephone

+37126594310

Website

https://www.iespeja-psihologaprakse.lv/

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Iveta Leja-Andersone, psihologs, Mg.psych. posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Practice

Send a message to Iveta Leja-Andersone, psihologs, Mg.psych.:

Iveta Leja-Andersone, psihologs, Mg.psych.