PPII Mūsu Poga

01/04/2026

Policija tas ir jautri! 🚓

Vai policijas busiņā drīkst iekāpt?
Drīkst. Un vēl kā!

Melnsila ielas Pogā šodien viesojās Valsts policija – ar īstu policijas busiņu, īstu ekipējumu un ļoti īstiem stāstiem.

Bērni kāpa iekšā, pētīja, spieda pogas un… runāja pa skaļruni (tas, protams, bija pats svarīgākais 😄).
Daži pat nokļuva “aiz restēm” – tikai uz mirkli, lai saprastu, ka tā nav vieta, kur gribas palikt.

Un ko jūs domājat – jautājumu bija daudz:
– kā policija palīdz?
– ko drīkst un ko nedrīkst uz ielas?
– kā būt drošam?

Mācīšanās šādās reizēs notiek pavisam dabiski – redzot, piedzīvojot, izmēģinot.

Un tad vēl spēle par luksoforu.
Sarkanais – sastingstam.
Zaļais – kustamies!

Izskatās pēc rotaļas, bet patiesībā – pirmie soļi drošai uzvedībai uz ielas.

Paldies policijai par šo pieredzi!
Un jā… šķiet, ka šodien Pogā ir par dažiem policistiem vairāk nekā vakar 👮‍♂️

31/03/2026

BĒRNIEM VAJAG MĀKSLU
​Šodien Zelta pogas devās uz Mākslas muzeju, lai iepazītu Martas mammas profesiju un darbavietu.

Martas mamma strādā par restauratori, un mums bija iespēja nokļūt tajās Mākslas muzeja telpās, kurās tiek tikai darbinieki.

Nu mēs zinām,, cik laikietilpīgs un smalks ir restauratora darbs! 💖

Pēc restauratora darba knifu izzināšanas izstaigājām visu muzeju. Vislielākais prieks bērniem bija ieraudzīt Vilhelma Purvīša gleznas!

​Mīļš paldies Martas mammai par veltīto laiku un drosmi uzņemt mūs savā darbavietā! 🩷

27/03/2026

Kurš no mums ir izstaigājis lidostu no A līdz Z? ✈️

Šodien skolotāja Amanda un Zelta Pogu bērni to izdarīja - ne tikai paskatījās pa logu uz lidmašīnām, bet patiešām izpētīja, kas notiek lidostā:
Kur cilvēki dodas pirms lidojuma?
Kas notiek aiz tām durvīm, kur parasti netiekam?
Kā lidmašīnas tiek sagatavotas ceļam?

Un jā – arī pavizinājās ar lidostas autobusu starp lidmašīnām, tur, kur troksnis, kustība un mirklis pirms pacelšanās augstu debesīs.

Aizlidot gan šoreiz nekur neaizlidojām, bet redzējām, piedzīvojām un sajutām gan!

Un, ja godīgi, tas bija vareni! ✈️

P.s. Un pirkstiņspēles - tās mums ir visiem dzīves gadījumiem! 😃
Video dzirdamajai pirkstiņspēlei diemžēl autors nezināms.

26/03/2026

BĒRNIEM VAJAG DZEJU!

Mājās šķirojot grāmatas, uzdūros brīnišķīgai Evijas Gulbes grāmatai “Lidoja sēkliņa”, apsēdos pašķirstīt – tāds pavasaris katrā lappusē! Un ne tikai.

Rau, piemēram:

KORĪ
Knābjus plāta
zvirbuļu koris,
un visi korī
mušu norij.

Mutes atver
govju koris,
un visas kopā
pļavu norij.

Lūpas virina
zviju koris
un visas kopā
ūdeni norij.

Skaļi iedziedas
bērnu koris
un visi kopā
klusumu norij.

Cik daudz kas bērniem derīgs ir šajā vienā dziejolī, ja to ņemtu un pārveidotu par pirkstiņrotaļu! Vai vienkārši lasītu kopā. Te ir ritms un te ir stāsts. Te ir jociņš un te ir paradokss. Te ir literatūra.

Piedāvājiet bērniem dzeju, īstu dzeju – mums ir tik daudz fantastisku autoru, nesākšu uzskaitīt, lai kādu, varbūt vislabāko, nejauši neatstātu “aiz borta”.

Jā, mums nu ir mākslīgais intelekts, un mēs paši arī varam visu, taču dzejniekam – viņam ir valodas bagātība un spēja no vārdiem uzburt mākslu. Es, protams, arī pati varu sacerēt dzejolīti pirmsskolas nodarbības vajadzībām, tomēr man visdrīzāk sanāks tikai ritmiski savirknēt vārdus par tēmu, kas nu šobrīd aktuāla - pietrūks dziļuma, domas lidojuma, metaforu un pārsteigumu. Tāds "ko redzu, par to dziedu" pantiņš. Mākslas pietrūks.

Izmantojot tikai mākslīgā intelekta radītos pantiņus, mēs nolaupām bērniem iespēju piedzīvot dzejas brīnumu un reizē arī iespēju vingrināt pašiem savu iztēli, fantazēt, bga’tināt savu valodu.

Un bez iztēles… Nu, grūti būs bez iztēles gan problēmas risināt, gan lielus sapņus sapņot un īstenot.

Ņemiet Raini, Aspaziju, Cielēnu, Zanderi! Meklējiet Ņurbuli (Neibartu), Auziņu, Čaklo, Bārdu, Baltvilku! (Un vēl, un vēl...) Meklējiet rokā mazās BikiBuki sērijas grāmatiņas, lasiet priekšā, lasiet kopā, izdomājiet kustības, radiet pirkstiņspēles paši – lai bērni mācās, bauda, piedzīvo dzeju un paši top par dzīves dzejniekiem. 🥰
(Ak, piedodiet, Dzejnieki, ko nenosaucu, re, kā tomēr nenovaldījos ar tiem sarakstiem…)

25/03/2026

Vai zini, kam kamaniņbraucējiem vajadzīgi šādi cimdi? 🧤

Šodien Pogā viesojās kamaniņbraucējs Eduards Ševics-Mikeļševics.

Un ziniet – vislielāko interesi izraisīja tieši cimdi - ar mazām metāla naglām pirkstu galos.
Izrādās, bez šiem cimdiem nemaz nevar kārtīgi ieskrieties – metāla izciļņi palīdz ieķerties ledū un tā veiksmīgāk uzsākt startu. Un tieši starts kamaniņu sportā ir ļoti svarīgs!

Brauciena laikā kustību galvenokārt vada ar ķermeni, bet ar cimdiem var pavisam viegli pieskarties ledum – tik tikko. Ar to pietiek, lai mazliet koriģētu kustību vai noturētu stabilitāti līkumos.

Un finišā ar cimdiem arī bremzē - spēcīgi ieķeroties ledū, lai apstātos pēc lielā ātruma.

Bērni skatījās, cilāja, mēģināja saprast – kā tas strādā?

Pētīja gan cimdus, gan pašas kamanas un ar lielu interesi klausījās Eduarda stāstā.

24/03/2026

💚💚💚

Citāts no grāmatas “Citādi bērni” J.Ū. Roge, B.Mālere

“Ir trīs skolotāju tipi.
Tādi, kas bērnus piepilda ar zinašanām, lai tie kļūtu gudri.
Ir podnieki, kas veido bērnus pēc savas līdzības. Un, visbeidzot, dārznieki, kas zina, cik ūdens katram augam vajadzīgs: ūdens daudzums, kas nepieciešams kaktusam, atšķiras no efejai vajadzīgā ūdens daudzuma.
Bērniem, kuri neietilpst rāmjos, visvairāk vajadzīgs dārznieks. “

23/03/2026

Mācīt fiziku pirmsskolā? Vai tomēr mācīt bērnam domāt?

Var izrādīties, ka tas ir viens un tas pats. 🙂

Bērnudārzā katra diena var kļūt par mazu atklājumu. Un ne tikai bērniem.

Mēs, pieaugušie, bieži jau “zinām”, kāpēc kaut kas notiek. Bet bērns skatās citādi – ar īstu izbrīnu. Un tajā brīdī arī mēs atceramies, cik aizraujoši ir pirmo reizi redzēt, ka ola pēkšņi peld… vai ka ūdens “pats” paceļas glāzē.

Bērni mācās ne tikai par fiziku.
Viņi mācās brīnīties, jautāt, minēt un pārbaudīt.
Mācās, ka pasauli var saprast, mēģinot un kļūdoties.
Un, pats svarīgākais – ka mācīšanās var būt patiesi aizraujoša.

Un ziniet, kas ir skaistākais?
Tajā brīdī, kad visi saliekušies aplī un vēro, kas notiks… iestājas klusums. Tāds īsts, dzīvs klusums, kurā ir ziņkāre.

Tādi mirkļi paliek atmiņā. Un no tiem rodas īsta interese.

Un tas ir mazliet kā maģija. ✨

20/03/2026

PAVASARA RĪTS
Tik vīterots,
tik vidžināts,
tik piesvilpots
šis rīts,
ka sēklas
zemē pamostas
un iesāk
asnus dzīt.

(J.Baltvilks)

18/03/2026

Dziediet tautasdziesmas rīta apļos - regulāri, sistemātiski, bieži! ❤️

Vakar mans piecpadsmitgadīgais dēls ienāk no pastaigas ar suni un saka: "Zini, es kopš Pogas laikiem vēl atceros visus "Auga auga rūžeņa" vārdus! (Viņi, tautiņdejotāji, dziedot visu laiku viskautko.😄)

Es: "Tad jau tu "Ziedi ziedi rudzu vārpa" arī varbūt atceries?"
Un mēs nodziedam kopā no sākuma līdz galam, un viņam smadzenēs ierakstīti VISI PANTI! 😍

Dziediet tautasdzieamas. Nevis vienreiz vai vienu mēnesi, bet ik pa laikam atkārtojiet to mūsu tautasdziesmu zelta fondu!

Mēs tā uzdāvinām bērniem latvieša kodu - tas nekur nepazūd. 💚

17/03/2026

Vai esi mēģinājis izmērīt savas emocijas?

Piektdien Brīnumpogu un Zelta pogu bērni kopā ar skolotājām Noru un Klintu iepazina vienu ļoti vienkāršu, bet jaudīgu rīku – emociju termometru. Tas palīdz bērniem saprast ne tikai to, ko viņi jūt, bet arī cik stipri.

Bērni pirmsskolā vēl tikai mācās saprast - ko es šobrīd jūtu un ko ar to darīt? Kad emocijas kļūst redzamas – krāsās, simbolos –, tās kļūst arī saprotamākas. Un tad jau var mācīties nākamo soli – kā nomierināties, kā palūgt palīdzību, kā tikt ar sevi galā.

Pogā mēs palīdzam bērniem mācīties emocijas pamanīt, pieņemt un regulēt.

Un jā – tas labi noder ne tikai bērniem! 🙂

13/03/2026

Kāpēc burkāns asociējas ar burtu A? 🥕

👉 Raksti savu versiju komentārā.

11/03/2026

Arī pieaugušajiem reizēm vajadzētu mazu atgādinājuma plakātu uz sienas – kā nomierināties? 🙂

Bērniem tas nav pašsaprotami.
Mums, pieaugušajiem, šķiet skaidrs: ja esi dusmīgs vai satraukts, ieelpo dziļi, izdzer ūdeni, aizskaitīt līdz desmit. Bet bērnam šīs prasmes vēl tikai veidojas. Viņš var just ļoti spēcīgas emocijas un pat īsti nesaprast, kas ar viņu notiek. Un vēl jo vairāk – ko ar to darīt.

Tāpēc šodien Brīnumpogas ar skolotāju Noru runāja un praktiski izmēģināja dažādus veidus, kā sev palīdzēt brīžos, kad emocijas kļūst pārāk lielas.

Mācījāmies:
• dziļi ieelpot un izelpot,
• samīļot pašam sevi,
• saskaitīt pirkstus un lēnām nomierināt elpu,
• iedzert glāzi ūdens,
• iziet ārā svaigā gaisā.

Šīs ir pavisam vienkāršas lietas. Bet bērnam tās ir prasmes, kuras jāiemācās, gluži tāpat kā skaitīt vai rakstīt.

Un interesantākais – kad bērni šos paņēmienus izmēģina kopā, mierīgā brīdī, viņi daudz vieglāk tos atceras arī tad, kad patiešām kļūst dusmīgi vai satraukti.

Godīgi sakot, dažus no šiem vingrinājumiem mēs, pieaugušie, varētu aizņemties arī sev. 🙂

Jo reizēm arī lielajiem cilvēkiem palīdz tieši tas pats:
dziļa elpa, glāze ūdens un mazliet miera.

Pogā mēs mācāmies ne tikai burtus un skaitļus, bet arī to, kā saprast savas emocijas un parūpēties par sevi.