Kaspars Justs

Kaspars Justs Esmu sertificēts psihoterapijas speciālists. Psihoterapija cilvēkiem, kuri ir noguruši būt stipri vieni. Mēs katrs dzīvojam starp redzamo un neredzamo. Ar cieņu.

Droša telpa, kur runāt par attiecībām, izdegšanu, vientulību un dzīves krīzēm.
🔹 PIETEIKŠANĀS KONSULTĀCIJAI: terprakse@gmail.com 🔹 Ikviens cilvēks nes sevī stāstu – reizēm sarežģītu, reizēm klusumā noslēptu, reizēm skaļi neizteiktu, bet tomēr dziļi sajūtamu. Manā psihoterapijas praksē es vadu cilvēkus cauri viņu pašu dzīves stāstiem, cieņpilni, iejūtīgi un ar profesionālu klātbūtni, lai cilvēks varētu sastapt pats sevi tur, kur viņš ir visīstākais. Mana prakse ir droša telpa tiem, kuri jūtas apmaldījušies attiecībās, dzīvē vai sevī. Tā ir vieta tiem, kuri jūtas pārslogoti, tukši, trauksmaini vai nesaprasti. Tā ir vieta dziedināšanai, augšanai un patiesai sastapšanai. Starp vārdiem, kas izskan, un klusumiem, kas paliek neizteikti. Starp pienākumiem un ilgām, starp pielāgošanos un iekšējo brīvību. Starp to, kas mūs veidoja vakar, un to, par ko varam kļūt rīt. Un reizēm – starp šīm robežām – mēs pazaudējam sevi. Mana psihoterapijas prakse ir vieta tiem, kuri ilgojas satikt paši sevi – aiz trauksmes, aiz kontroles, aiz neizrunātām sāpēm. Tā ir telpa, kur var apstāties. Kur var nokāpt dziļāk – zem virspusējiem stāstiem, aiz aizsardzības mehānismiem, līdz pašiem sakņainākajiem iekšējiem jautājumiem:
Kas es patiesībā esmu, kad neesmu tikai funkcija? Ko es patiesi jūtu, kad klusums manī kļūst skaļš? Kāda ir manas dzīves jēga – ne pēc citu vērtējuma, bet pēc manas pašas dvēseles patiesības? Es strādāju, ieklausoties ne tikai vārdos, bet arī klusumos. Ieklausoties tajā, kā cilvēks elpo, kā viņš pavērš skatienu, kā viņa balss lūst tieši tajā vietā, kur bijusi dzīve. Psihoterapija man palīdz redzēt neredzamo – to, kā caur mums runā iepriekšējo paaudžu sāpes un cerības, to, kā bērnības attiecību dinamikas turpina atkārtoties pieaugušo dzīvē, līdz mēs tās apzināmies un izšķīdinām. Psihoterapijā es vados pēc principa, ka katrs brīdis mūs māca, katra emocija ir durvis, un katra reakcija – iespēja nonākt tuvāk sev. Tā ir terapija, kas neslēpjas aiz teorijām, bet ir dzīva, elpojoša satikšanās ar cilvēku. Psihoterapija palīdz turēt kopā cilvēka ievainojamību un cieņu. Tā neapsola risinājumus, bet sniedz iespēju ieraudzīt savas izvēles. Tā palīdz sastapties ar dzīves bezgalību un tās galīgumu, ar vientulību un mīlestības iespējamību, ar tukšumu, kas reizēm ir ceļš uz iekšēju piepildījumu.

Šī nav ātra terapija. Tā nav glancēta metode. Tā ir dzīva satikšanās. Tā ir kopīgs ceļš caur apjukumu, skumjām, dusmām, ilgām, mīlestību, klusumu un atmodu. Tā ir vieta, kur cilvēks var beidzot nokāpt sevī bez bailēm, un kur neviens viņa daļa netiek noraidīta. Ja Tu jūties iztukšots, apmaldījies vai vienkārši vairs nespēj būt tā, kā esi bijis – es Tevi gaidu. Ar klātbūtni. Ar līdzpārdzīvojumu. Tava patība ir pelnījusi telpu. Tavas sāpes – sapratni. Tava dzīve – iespēju tapt dziedinātai. Ja Tu sajūti aicinājumu – es būšu klātesošs, lai palīdzētu Tev atklāt, izprast un dziedināt. Lai pieteiktos uz konsultāciju pie Kaspara lūgums rakstīt e-pasts: info@domine.lv


Vadu individuālās konsultācijas un sniedzu profesionālu psiholoģisko palīdzību:

• ja ir depresijas vai izdegšanas pazīmes, nomāktība, nespēks, trūkst dzīvesprieka;
•. ja ir trauksme, panikas lēkmes, veģetatīvā distonija;
• ja ir emocionālās problēmas (ēšanas vai miega traucējumi, trauksme, vainas sajūta, kauns, skumjas, dusmas);
•. ja ir nepieciešama emocionālā stāvokļa līdzsvarošana pēc tuva cilvēka zaudēšanas un attiecību pārtraukšanas;
• ja ir vēlēšanās labāk sevi iepazīt, saprast un pieņemt, būt saskaņā ar sevi, atklāt un izmantot savu iekšējo spēku un resursus;
• ja ir zems pašvērtējums (piemēram, grūtības izteikt savu viedokli, bailes uzsākt ko jaunu, grūtības pieņemt lēmumus, tieksme kontrolēt, apspiest emocijas, sava izskata nepieņemšana utt.);
•. ja ir nepieciešama uzvedības un attiecību veidošanas modeļa maiņa;
•. ja ir nepieciešams atbrīvoties no psihotraumām, negatīvām vecāku programmu sekām;
•. ja ir nepieciešama palīdzība psihosomatisko saslimšanu gadījumos;
• ja ir grūtības un sarežģījumi attiecībās (ģimenē, ar bērniem, ar partneri, kolēģiem darbā, vecākiem, draugiem, ar pretējā dzimuma pārstāvjiem utt.);
• ja ir nepieciešams darbs ar iedzimtām problēmām un ģimenes uzskatiem (ģimenes mītiem);
• ja kāds dzīves notikums ir atstājis ilgstošas un nevēlamas emocionālas sekas;
• ja ir grūtības nodibināt tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem;
• ja pārdzīvoti zaudējumi (šķiršanās, tuvinieku nāve, ieilgušas sēras utt.);
• ja ir vēlēšanās saprast, kā ģimenes un dzimtas emocionālais mantojums ietekmē pašreizējo dzīves situāciju;
• ja Jums ir vēlēšanās saprast, ko vēlaties un tuvināties saviem dzīves mērķiem;
• ja ir vēlēšanās sevi izpaust, atraisīt savas spējas; saprast, kas dzīvē ir svarīgs, kas ir svarīgs citiem cilvēkiem;
•. ja ir vēlme atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem, visdažādākajām atkarībām, līdzatkarības (starppersonu konfliktu, strīdus situāciju risināšana);
•. labklājības rašana dažādās dzīves sfērās: veselībā (psihiskā, fiziskā, garīgā), mīlestībā, seksā, savstarpējās attiecībās, darbā, finansēs. DALĪBA ASOCIĀCIJĀS:

• Eiropas Geštalta psihoterapijas asociācijas biedrs;
•. Latvijas Geštalta terapijas asociācijas biedrs;
•. Latvijas neatkarīgo psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu asociācijas biedrs;
•. Latvijas Smilšu spēles terapijas asociācijas biedrs. MAKSA PAR KONSULTĀCIJU

Katram klientam sesiju skaits ir atšķirīgs, atkarībā no klienta situācijas un vēlmēm. Var būt viena vai divas konsultācijas īstajā laikā vai arī ilgāks sadarbības process. Maksa par darbu ar klientu ir individuāla, un tā ir atkarīga no darba grafika. Nav vienādu cilvēku. It kā līdzīgas problēmas ar vienu cilvēku atrisinām četrās stundās, bet ar kādu – četrpadsmit. Tas ir atkarīgs no problēmas dziļuma, no gatavības problēmu atrisināt, no darbaspējām, vecuma, dzimuma un citiem subjektīviem rādītājiem. Katrs pats veido savu dzīvi skaistāku, krāsaināku, piepildītāku, miera pilnāku, bet ir brīži, kad noder kāds neliels atbalsta punkts, cits skata leņķis, profesionāla, toleranta un konfidenciāla palīdzība. Ir iespējamas arī konsultācijas attālināti, iepriekš piesakoties pa e-pastu. E-pasts: info@domine.lv

Ar cieņu un siltumu,
Kaspars

Tā nemirst ar vienu strīdu.Nemirst ar vienu kļūdu.Nemirst ar vienu aukstu vakaru.Tā mirst lēnām.posms – Nepateiktā vilša...
09/03/2026

Tā nemirst ar vienu strīdu.
Nemirst ar vienu kļūdu.
Nemirst ar vienu aukstu vakaru.

Tā mirst lēnām.

posms – Nepateiktā vilšanās.

Tu vēl cer.
Tu vēl gaidi.
Tu vēl domā — varbūt viņš sapratīs.

posms – Aizsardzība.

Tu sāc runāt asāk.
Vai sāc klusēt biežāk.
Jo atklātība pārāk sāp.

posms – Distances normalizācija.

Jūs kļūstat funkcionāli.
Runājat par bērniem.
Par rēķiniem.
Par plāniem.

Bet ne par jums.

posms – Emocionāla atkāpšanās.

Tu pārstāj prasīt.
Pārstāj gaidīt.
Pārstāj cerēt.

Un kādā brīdī tu saki:
“Man vairs nav jūtu.”

Bet patiesībā jūtas nemira vienā dienā.
Tās vienkārši netika koptas.
Netika aizsargātas.
Netika sadzirdētas.

Un tomēr —
mīlestība dažreiz nemirst.
Tā tikai kļūst aprakta zem sāpēm un aizvainojuma.

Terapijā mēs bieži atgriežamies pie pirmā posma.
Pie nepateiktās vilšanās.
Un tur, zem visa,
vēl bieži ir ilgas.

Ne visas attiecības ir jāglābj.
Bet pirms tās atlaist,
ir vērts saprast —
vai tās ir beigušās,
vai vienkārši ievainotas.

Un ievainotas attiecības dažreiz vēl var dziedēt.

Tavs terapeits,
Kaspars

Viņa nekad nepasaka, cik ļoti viņai sāp,kad tu sēdi telefonā, kad viņa vēlas ar tevi parunāt.Viņa nepasaka, ka dažreiz v...
08/03/2026

Viņa nekad nepasaka, cik ļoti viņai sāp,
kad tu sēdi telefonā, kad viņa vēlas ar tevi parunāt.

Viņa nepasaka, ka dažreiz viņas dusmas patiesībā ir bailes.
Bailes, ka tu attālinies.
Bailes, ka viņa tev vairs nav svarīga.

Viņa nepasaka, ka, tad, kad tu klusē,
viņas galvā sākas visādi stāsti un fantāzijas.
Un tie stāsti un fantāzijas reti kad ir nomierinošas.

Viņa nepasaka, ka viņa kļūst skaļāka tikai tad,
kad jūtas nedzirdēta un nepamanīta.

Viņa nepasaka, ka, kad tu viņu kritizē,
viņa iekšēji sāk šaubīties par sevi.
Par savu vērtību.
Par to, vai ar viņu tev pietiek.

Viņa nepasaka, ka reizēm ilgojas nevis pēc lieliem žestiem,
bet pēc vienkārša:
“Es esmu ar tevi.”
“Es redzu, ka tev šodien ir grūti.”

Viņa nepasaka, ka, tad, kad tu saki:
“Varbūt mums jāšķiras,”
daļa viņas cer, ka tu pateiksi:
“Nē. Paliksim. Cīnīsimies. Mums izdosies.”

Viņa bieži runā daudz,
bet svarīgākais paliek starp rindām.

Un, kad viņa saka:
“Man vairs nav jūtu,”
tas dažreiz nozīmē:
“Es esmu pārāk ilgi jutusies viena.”

Viņa nemeklē perfektu vīrieti.
Viņa meklē drošību.
Klātbūtni.
Emocionālu atsaucību.

Un dažreiz attiecības sabrūk nevis tāpēc, ka mīlestība pazūd,
bet tāpēc, ka abi klusē par to, kas viņiem patiesībā sāp.

Tavs terapeits,
Kaspars

Viņš nekad nepateiks, ka jūtas nepietiekami labs.Viņš nepateiks, ka katru reizi, kad tu saki:“Tu atkal…”“Tu nekad…”viņš ...
08/03/2026

Viņš nekad nepateiks, ka jūtas nepietiekami labs.

Viņš nepateiks, ka katru reizi, kad tu saki:
“Tu atkal…”
“Tu nekad…”

viņš iekšēji saraujas.

Viņš nepasaka, ka dažreiz jūtas kā eksāmenā,
kurā nekad nav pareizo atbilžu.

Viņš nepasaka, ka klusē nevis tāpēc, ka viņam vienalga,
bet tāpēc, ka baidās pateikt ko nepareizi.

Viņš nepasaka, ka dažreiz, kad tu raudi,
viņš jūtas bezspēcīgs.
Un bezspēcība vīrietim ir ļoti smaga sajūta.

Viņš nepasaka, ka, kad tu attālinies,
viņš to uztver kā neveiksmi.
Nevis kā pārmetumu.
Kā neveiksmi.

Viņš nepasaka, ka viņam ir bail,
ka tu kādu dienu sapratīsi,
ka vari dzīvot bez viņa.

Viņš bieži mīl klusumā.
Rūpējas darot.
Cieš nerunājot.

Un tad kādā brīdī tu saki:
“Tu ar mani nedalies.”
Un viņš jūtas vēl vairāk neredzēts.

Viņš nepasaka, ka ilgojas pēc viena vienkārša teikuma:
“Es redzu, ka tu centies.”
“Es redzu, ka tev arī ir grūti.”

Viņš var būt spēcīgs darbā.
Pārliecināts ārpus mājas.
Bet attiecībās viņš ir tikpat ievainojams kā tu.

Un dažreiz attiecības sāk dzīt plaisas nevis tāpēc, ka viņš nemīl,
bet tāpēc, ka viņš nemāk pateikt:
“Es baidos tevi zaudēt.”

Tavs terapeits,
Kaspars

Šis teikums ir smags.Un tas bieži tiek pateikts dusmās, bet patiesībā tas nāk no izmisuma.Attiecībās mēs viens otram akt...
07/03/2026

Šis teikums ir smags.
Un tas bieži tiek pateikts dusmās, bet patiesībā tas nāk no izmisuma.

Attiecībās mēs viens otram aktivizējam vecas brūces.
To, ko bērnībā nepiedzīvojām.
To, ko kādreiz piedzīvojām par daudz.

Vīrietis, kurš kļūst auksts konfliktā, bieži bērnībā iemācījās – emocijas ir bīstamas.
Sieviete, kura kļūst asa un prasīga, bieži iemācījās – ja neprasīsi, tevi nepamanīs.

Un tad viņi satiekas.

Viņš atkāpjas.
Viņa tuvojas.

Viņš jūtas kontrolēts.
Viņa jūtas pamesta.

Un abi domā: “Tu mani nesaproti.”

Terapijā mēs nerunājam tikai par to, ko partneris dara nepareizi.
Mēs runājam par to, ko katrs no viņiem jūt.

Un bieži aiz aizvainojuma slēpjas viens ļoti vienkāršs teikums:
“Es gribu būt tev drošs.”
“Es gribu, lai tu esi drošs ar mani.”

Šķiršanās bieži notiek nevis tāpēc, ka cilvēki vairs nemīl.
Bet tāpēc, ka viņi vairs nejūtas droši mīlēt.

Attiecības nav divu perfekti saderīgu cilvēku savienība.
Tās ir divu ievainojamu cilvēku spēja palikt klātesošiem arī grūtumā.

Jautājums nav – vai jūs esat atšķirīgi.
Jautājums ir – vai jūs esat gatavi saprast, kāpēc tieši šīs atšķirības tik ļoti sāp.

Tavs terapeits,
Kaspars

Ir cilvēki, kuri ārēji izskatās ļoti spēcīgi.Viņi strādā.Viņi rūpējas par citiem.Viņi uzņemas atbildību.No malas bieži š...
05/03/2026

Ir cilvēki, kuri ārēji izskatās ļoti spēcīgi.

Viņi strādā.
Viņi rūpējas par citiem.
Viņi uzņemas atbildību.

No malas bieži šķiet, ka ar viņiem viss ir kārtībā.

Bet iekšpusē bieži dzīvo sajūta, par kuru cilvēki runā ļoti reti.

Sajūta, ka ar viņiem kaut kas nav līdz galam pareizi.

Ne vienmēr ir skaidrs, kāpēc.

Vienkārši ir iekšēja sajūta:

“Es neesmu pietiekams.”

Nepietiekami labs.
Nepietiekami gudrs.
Nepietiekami interesants.
Nepietiekami veiksmīgs.

Šī sajūta bieži nav skaļa.

Tā nekliedz.

Tā vienkārši dzīvo fonā.

Kā iekšējs vērotājs, kurš visu laiku komentē.

“Tu varēji labāk.”
“Tu atkal kļūdījies.”
“Citiem sanāk labāk.”

Iekšējais eksāmens, kas nekad nebeidzas

Reiz terapijā kāds vīrietis pēc ilgākas sarunas ļoti klusi pateica:

“Es visu dzīvi dzīvoju tā, it kā es būtu eksāmenā.”

Es viņam pajautāju:

“Kādā ziņā?”

Viņš uz brīdi padomāja un teica:

“Man visu laiku šķiet, ka man jāpierāda, ka es esmu pietiekams.”

Viņš bija veiksmīgs savā profesijā.

Citi cilvēki viņu uzskatīja par ļoti kompetentu.

Bet iekšā viņš dzīvoja ar pastāvīgu spriedzi.

Ar sajūtu, ka jebkurā brīdī var atklāties, ka viņš nav tik labs, kā citi domā.

Šī sajūta bieži ir ļoti nogurdinoša.

Jo cilvēks skrien.

Strādā vairāk.
Cenšas vairāk.
Pierāda vairāk.

Bet miers tā arī nepienāk.

Kāpēc sasniegumi šo sajūtu neārstē

Daudzi cilvēki cer, ka nepietiekamības sajūta pazudīs, kad viņi sasniegs kaut ko lielāku.

Kad būs labāks darbs.
Kad būs vairāk naudas.
Kad būs lielāki panākumi.

Bet ļoti bieži notiek pretējais.

Cilvēks sasniedz vairāk.

Un uz brīdi šķiet labāk.

Bet pēc kāda laika atkal parādās tā pati sajūta.

Jo nepietiekamības sajūta ļoti reti ir par sasniegumiem.

Tā bieži ir daudz vecāks stāsts.

Stāsts, kas sākas bērnībā

Ļoti bieži šī sajūta sākas agrā dzīvē.

Kad bērns ļoti cenšas būt labs.

Kad viņš mēģina saprast, ko viņam darīt, lai būtu pieņemts.

Reiz terapijā kāda sieviete stāstīja par epizodi no bērnības.

Viņa bija atnākusi mājās ar labu atzīmi.

Un vecāks bija teicis:

“Bet kāpēc ne desmit?”

No malas tas var šķist sīkums.

Bet bērnam šādi momenti var kļūt par ļoti dziļu pieredzi.

Jo bērns to bieži dzird citādi.

Viņš dzird:

“Es vēl neesmu pietiekams.”

Un šī sajūta var kļūt par stāstu, ko cilvēks nes sev līdzi visu dzīvi.

Kā nepietiekamība parādās attiecībās

Attiecībās šī sajūta bieži kļūst vēl spēcīgāka.

Cilvēks sāk domāt:

“Varbūt partneris atradīs kādu labāku.”

“Varbūt ar mani kaut kas nav kārtībā.”

“Varbūt es neesmu pietiekams.”

Un tad sākas ļoti klusa pielāgošanās.

Cilvēks vairāk piekāpjas.
Mazāk runā par savām vajadzībām.
Mazāk parāda to, kas viņš patiesībā ir.

Jo dziļi iekšā ir bailes:

“Ja mani redzēs pa īstam…
viņi varētu mani nepieņemt.”

Brīdis terapijas telpā

Terapijā reizēm notiek ļoti klusi momenti.

Cilvēks stāsta par lietām, par kurām viņam ir kauns.

Par savām kļūdām.
Par savām bailēm.
Par sajūtu, ka viņš nav pietiekams.

Un bieži viņš gaida vienu no divām lietām.

Kritiku.

Vai padomu, kā kļūt labākam.

Bet tas nenotiek.

Tā vietā viņš piedzīvo kaut ko ļoti neparastu.

Viņš tiek uzklausīts.

Bez nosodījuma.
Bez labošanas.
Bez mēģinājuma viņu mainīt.

Un dažreiz tieši šajos brīžos cilvēks pirmo reizi dzīvē sajūt:

“Varbūt ar mani tomēr viss ir kārtībā.”

Ne perfekti.

Bet pietiekami.

Ja tu atpazīsti sevi šajā tekstā

Ja tu lasi šo un jūti, ka kaut kas no tā rezonē ar tavu pieredzi —

iespējams, tu ar šo sajūtu esi dzīvojis ļoti ilgi viens.

Bet tev ar to nav jāpaliek vienam.

Dažreiz saruna ar psihoterapeitu var kļūt par vietu, kur pirmo reizi droši paskatīties uz savu iekšējo pasauli.

Un ļoti bieži tieši tur sākas ceļš uz lielāku mieru.

Tavs terapeits,
Kaspars

Daudzi cilvēki slēpj savas emocijas.Nevis tāpēc, ka viņiem tās nebūtu.Bet tāpēc, ka kādā dzīves brīdī viņi ir iemācījuši...
05/03/2026

Daudzi cilvēki slēpj savas emocijas.

Nevis tāpēc, ka viņiem tās nebūtu.
Bet tāpēc, ka kādā dzīves brīdī viņi ir iemācījušies —
emocijas var būt bīstamas.

Bīstamas attiecībām.
Bīstamas pieņemšanai.
Bīstamas mīlestībai.

Reiz terapijā kāda sieviete ilgi runāja par darbu.
Par attiecībām.
Par nogurumu.

Un tad sarunas vidū viņa uz brīdi apklusa.

Viņa paskatījās uz grīdu un ļoti klusi pateica:

“Man laikam ir kauns par to, cik jūtīga es esmu.”

Tajā brīdī telpā kļuva ļoti kluss.

Jo šis teikums ir daudz dziļāks, nekā sākumā šķiet.

Tas nozīmē, ka cilvēks gadiem dzīvo ar sajūtu, ka kaut kas viņā pašā nav pareizi.

Viņa bija iemācījusies, ka jūtīgums ir problēma.

Ka skumt ir par daudz.
Ka dusmoties ir nepieņemami.
Ka raudāt ir vājums.
Ka ievainojamība ir kaut kas, ko vajag paslēpt.

Un tā viņa gadiem bija mēģinājusi kļūt “stiprāka”.

Stiprāka nozīmēja — nerādīt emocijas.
Nerunāt par sāpēm.
Nerādīt, kad ir grūti.

No ārpuses viņa tiešām izskatījās stipra.

Bet iekšpusē viņa dzīvoja nepārtrauktā spriedzē.

Jo emocijas nepazūd tikai tāpēc, ka mēs no tām novēršamies.

Tās pārvietojas.

Uz ķermeni.
Uz nervu sistēmu.
Uz trauksmi.

Un kādā brīdī ķermenis sāk runāt.

Ar nemieru.
Ar spriedzi krūtīs.
Ar nogurumu, kuru nevar izskaidrot.

Dažreiz cilvēki terapijā atklāj vienu ļoti pārsteidzošu lietu.

Problēma nav viņu emocijas.

Problēma ir kauns par emocijām.

Kauns, kas saka:

“Tu esi par daudz.”
“Tu esi pārāk jūtīgs.”
“Tev vajadzētu būt citādam.”

Un šis kauns liek cilvēkam visu dzīvi mēģināt kļūt mazākam.

Mazāk jūtīgam.
Mazāk ievainojamam.
Mazāk redzamam.

Terapijas telpā reizēm notiek ļoti kluss, bet dziļš brīdis.

Cilvēks runā par savām emocijām.

Un viņš gaida, ka tās tiks analizētas, labotas vai samazinātas.

Bet tas nenotiek.

Tās vienkārši tiek uzklausītas.

Un pamazām cilvēks sāk piedzīvot kaut ko ļoti neparastu.

Viņa emocijas nav problēma.

Viņa jūtīgums nav defekts.

Viņš nav “par daudz”.

Un bieži šis brīdis ir ļoti emocionāls.

Jo cilvēks pirmo reizi dzīvē sajūt:

ar mani nav jānotiek remontam.

Ar mani var vienkārši būt.

Un tieši šajā vietā sāk parādīties miers.

Ne tāpēc, ka emocijas pazūd.

Bet tāpēc, ka cilvēkam vairs nav jākaro ar sevi.

Ja tu kādreiz esi juties “par daudz” —

par jūtīgu,
par emocionālu,
par ievainojamu —

iespējams, problēma nav tavā jūtīgumā.

Varbūt problēma ir tajā, ka tev nekad nav bijusi droša vieta, kur ar to būt.

Un dažreiz psihoterapija kļūst par pirmo vietu dzīvē, kur cilvēks drīkst būt viss, kas viņš ir.

Bez maskām.
Bez kauna.
Bez nepieciešamības kļūt citādam.

Un dažreiz tieši tur sākas īstās pārmaiņas.

Tavs terapeits,
Kaspars

Par cilvēkiem, kuri attiecībās pazūdIr cilvēki, kuri attiecībās lēnām pazūd.Ne uzreiz.Tas notiek ļoti klusi.Sākumā tu es...
04/03/2026

Par cilvēkiem, kuri attiecībās pazūd

Ir cilvēki, kuri attiecībās lēnām pazūd.

Ne uzreiz.

Tas notiek ļoti klusi.

Sākumā tu esi tu pats.

Tu runā par savām domām.
Par savām vajadzībām.
Par to, kas tev svarīgi.

Bet pamazām tu sāc pielāgoties.

Tu mazāk saki to, ko patiesībā domā.
Tu biežāk piekāpies.
Tu izvēlies klusēt, lai nebūtu konflikta.

Un kādā brīdī notiek kas dīvains.

Tu saproti, ka vairs īsti nezini, ko tu pats jūti.

Tu jūti tikai to, kas vajadzīgs attiecībām.

Šādi cilvēki bieži saka:

“Es nezinu, kā tas notika.”

Bet ļoti bieži tas nav sākies šajās attiecībās.

Tas ir daudz vecāks stāsts.

Stāsts par to, ka saikni reiz bija iespējams saglabāt tikai vienā veidā —
pazūdot.

Terapijā mēs nemācām cilvēkiem būt agresīviem vai egoistiskiem.

Mēs palīdzam viņiem atgriezties.

Atpakaļ pie sevis.

Pie savas balss.
Pie savām robežām.
Pie savas vietas attiecībās.

Jo attiecības, kurās tu pazūdi, nav tuvība.

Tuvība sākas tur, kur tu vari palikt.

Tavs terapeits,
Kaspars

Daudzi cilvēki dzīvo ar pastāvīgu iekšēju komentētāju.Viņš analizē.Salīdzina.Novērtē.Un gandrīz nekad nav apmierināts.“V...
04/03/2026

Daudzi cilvēki dzīvo ar pastāvīgu iekšēju komentētāju.

Viņš analizē.
Salīdzina.
Novērtē.
Un gandrīz nekad nav apmierināts.

“Varēji labāk.”
“Tu atkal kļūdījies.”
“Citi dara vairāk.”

No malas šādi cilvēki bieži šķiet ļoti veiksmīgi.
Disciplinēti.
Augstu sasniegumu orientēti.

Bet iekšā reti ir miers.

Šis iekšējais kritiķis bieži nav radies nejauši.
Kādā dzīves brīdī tas bija nepieciešams.

Varbūt, lai izdzīvotu vidē, kur kļūdas tika bargi sodītas.
Varbūt, lai iegūtu atzinību.
Varbūt, lai nekad vairs nepiedzīvotu kaunu.

Problēma ir tā, ka tas turpina darboties arī tad, kad briesmas sen ir pagājušas.

Un cilvēks dzīvo pastāvīgā spriedzē.
Neatpūšas pat brīvdienās.
Neizbauda pat sasniegumus.

Terapijā mēs necīnāmies ar šo balsi.
Mēs to iepazīstam.

Mēs noskaidrojam, ko tā cenšas pasargāt.
No kā tā baidās.

Un pakāpen*ski veidojam iekšēju attieksmi, kur stingrība un cilvēcība var pastāvēt vienlaikus.

Jo pastāv atšķirība starp izaugsmi un pašsodīšanu.

Ja tu esi noguris no sajūtas, ka nekad nepietiek —
varbūt tev nav vajadzīgs vēl viens mērķis.

Varbūt tev vajadzīga telpa, kur beidzot vari būt pietiekams.

Tavs terapeits,
Kaspars

Ir attiecības, kurās tu sākumā jūties dzīvs.Un tad lēnām sāc sarauties.Tu mazāk runā par to, kas tev svarīgi.Tu pielāgo ...
04/03/2026

Ir attiecības, kurās tu sākumā jūties dzīvs.

Un tad lēnām sāc sarauties.

Tu mazāk runā par to, kas tev svarīgi.
Tu pielāgo savu viedokli.
Tu kļūsti “vieglāks”, “ērtāks”, “saprotamāks”.

Un kādā brīdī pamani —
tu vairs īsti nezini, ko pats jūti.

Šī pazušana nenotiek vienā dienā.
Tā ir klusa.

Un bieži tā ir pazīstama.

Jo, iespējams, tu to jau esi darījis agrāk.
Lai saglabātu saikni.
Lai nezaudētu mīlestību.

Terapijā mēs pētām šo mehānismu bez vainošanas.

Jo tas kādreiz bija izdzīvošanas veids.

Bet tas, kas palīdzēja toreiz, var ievainot šodien.

Attiecības, kurās tu pazūdi, nav īsta tuvība.
Tuvība sākas tur, kur tu vari palikt redzams.

Ar savu viedokli.
Ar savu jūtīgumu.
Ar savu robežu.

Ja tu atkal un atkal attopies attiecībās, kur jūties mazāks, klusāks vai nepietiekams —
varbūt ir laiks saprast, kāpēc tas atkārtojas.

Un kā to mainīt.

Tavs terapeits,
Kaspars

No malas viss izskatās normāli.Nav lielu skandālu.Nav nodevības.Nav drāmas.Ir kopīga dzīve.Bet iekšā ir sajūta, ka tu es...
02/03/2026

No malas viss izskatās normāli.

Nav lielu skandālu.
Nav nodevības.
Nav drāmas.

Ir kopīga dzīve.

Bet iekšā ir sajūta, ka tu esi viena.

Tu runā — bet nejūties sadzirdēta.
Tu dalies — bet nejūties saprasta.
Tu pieskaries — bet nejūti atbildes siltumu.

Un tu sev saki:
“Varbūt es pārspīlēju.”

“Varbūt man vajag mazāk gaidīt.”

“Varbūt es tiešām esmu par daudz.”

Un tā tu sāc saraut sevi mazāku.

Mazāk prasīt.
Mazāk runāt.
Mazāk just.

Lai būtu mierīgāk.

Bet šis miers maksā dārgi.

Jo tu lēnām attālinies no sevis.

Vientulība divatā ir viena no smagākajām pieredzēm.

Tu nejūties pamesta.
Tu nejūties nodota.

Tu jūties neredzēta.

Un tas lēnām sāk grauzt.

Dažas sievietes pie manis atnāk un saka:
“Es nezinu, vai es vēl mīlu.”

Bet, kad mēs runājam dziļāk, atklājas kas cits:

Viņa ilgojas nevis pēc cita cilvēka.

Viņa ilgojas pēc sajūtas, ka viņu kāds patiešām redz.

Ja tu jūti, ka esi viena, pat kad esi attiecībās —
tu neesi sarežģīta.

Tu esi izsalkusi pēc saiknes.

Un ar to var strādāt.

Ja vēlies par šo runāt drošā telpā —
tu vari man uzrakstīt.

Dažreiz attiecības sāk mainīties brīdī, kad mainās viena cilvēka iekšējais stāvoklis.

Tavs terapeits,
Kaspars 💛

Address

Riga

Website

http://www.ippi.lv/, http://www.psihoterapijalatvija.lv/

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Kaspars Justs posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Share

Share on Facebook Share on Twitter Share on LinkedIn
Share on Pinterest Share on Reddit Share via Email
Share on WhatsApp Share on Instagram Share on Telegram