04/03/2026
🟣🟢 Rakstā "Ceļojums uz Sarkandaugavu" arī par Nacionālo psihiskās veselības centru.
Autore Solveiga Kaļva raksta:
Sekoju Tvaika ielai. Jā, tai pašai Tvaika ielai, uz kuru tautā ierasts nosūtīt maķenīt dīvaināku izlēcienu autorus: "Ai, šitam jau vieta Tvaika ielā!" Dodos uz Nacionālo psihiskās veselības centru (NPVC), Tvaika ielas īpašās slavas vaininieku. Laiks kliedēt visus aizspriedumus. Tieši ar to nodarbojas NPVC Vēstures un kultūras telpa, mans Tvaika ielas apciemojuma īstais iemesls. Šeit jāpiebilst, ka ekspozīcijas apmeklējumu nepieciešams iepriekš pieteikt.
Ielas malā stalta un balta slejas Ambulatorā centra ēka, kas veidota mūsdienīga dizaina labākajās tradīcijās. Ne miņas no žogiem, mūriem un tamlīdzīgiem norobežojumiem. Apkārt plešas glīts un atvērts dārzs. Pie centra ēkas satieku NPVC sabiedrisko attiecību speciālisti Silvu Bendrāti, Vēstures un kultūras telpas izveidotāju, sirdi un dvēseli. Viņa stāsta, ka pirms stāšanās amatā teikusi – darbu pieņemšot tikai tad, ja varēs tajā ielikt savu radošumu. Tas kļuvis par pamatu vienmuļās teritorijas pārveidošanai par vides terapijas Saulgriežu dārzu, kā arī ārstniecības iestādes Vēstures un kultūras telpas pastāvīgās ekspozīcijas izveidošanai, kas tematiski izkārtota 14 telpās. Uz muzeja foajē sienas lasāms:
"Būvēt muzeju, mūsuprāt, nozīmē būvēt tolerantāku, atvērtāku un iecietīgāku sabiedrību, tostarp mainīt attieksmi pret psihisko veselību."
Vairāk nekā divas stundas šajā nelielajā muzejā aizlido vēja spārniem. Kas to būtu domājis, ka ekspozīcija šķitīs aizraujoša arī kādam, kurš ne nieka nav saistīts ar medicīnas nozari! Iespējams, Bendrātes entuziasms ir lipīgs. Vienmēr ir iedvesmojoši sastapt cilvēkus, kuri savu darbu dara no sirds un ar lielu aizrautību. Pēc informācijas bagātā Vēstures un kultūras telpas apmeklējuma izmetu nelielu loku cauri NPVC teritorijai, kur kādreizējais Otrais Ķeizardārzs pārtapis pēc mūsu senču kalendāra tematiski sadalītā Saulgriežu dārzā, kalpojot par terapeitisku un veldzējošu vidi gan pacientiem, gan darbiniekiem, gan dārza ciemiņiem. Netālu uzeju Intas un Ulda Bergu veidoto granīta skulptūru "Sašķeltā dvēsele".
Sekoju mazām trepītēm un nonāku pie dīķa. Bendrāte iepriekš minēja, ka siltajā gadalaikā dīķi iecienījuši Sarkandaugavas makšķernieki – gan vīri ar sirmām galvām, gan mazi puišeļi, regulāri izvelkot nelielas zivteles. Lai gan apkārt valda ziema, jau tagad iespējams novērtēt, cik gaumīgi iekārtots NPVC dārzs. Nav brīnums, ka vietējie iedzīvotāji te mēdz gan pastaigāties, gan nūjot. Sev prātā piefiksēju, ka jāatbrauc šurp pavasarī, lai aplūkotu, kā dārzs izskatās mirklī, kad viss plaukst un zied.
Vairāk lasiet :
Sarkandaugava ir īstā vieta, kur ļauties spilgtiem kontrastiem, kas pārsteidz ik uz stūra. Šajā Rīgas apkaimē draudzīgi sadzīvo milzīgas industriālās būves, mīlīgi koka namiņi ar elegantiem tornīšiem,...
