https://www.facebook.com/109175395312560/

Drāmas terapeits Viesturs Roziņš

Home
Latvia
Riga
Drāmas terapeits Viesturs Roziņš

Sertificēts drāmas terapeits, ārstniecības persona. Psihodrāmas, sociometrijas un grupu psihoterapijas speciālists (apmācībā).

Strādāju individuāli, ar pāriem un grupām. Esmu sertificēts drāmas terapeits, ārstniecības persona (sert.nr.Nr. 11432), Latvijas Mākslu terapijas asociāciju apvienības valdes priekšsēdētājs, psihodrāmas, sociometrijas un grupu psihoterapijas speciālists apmācībā (pabeigts bāzes līmenis). Strādāju ar klientiem/pacientiem klīnikā "Dzintari" un Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Ir veiksmīga pieredze multiprofesionālās rehabilitācijas komandas darbā ar dažāda smaguma psihiatriskām diagnozēm. Drāmas terapija ir viens no mākslas terapijas veidiem, kurā caur radošu darbību (“drama” – no sengrieķu val “darbība”) terapeitiskā vidē klientam/pacientam ir iespēja apzināties savu grūtību cēloņus, atklāt jaunas un līdz šim neapzinātas lomas (skatupunktus) un atrast jaunas pieejas problēmrisināšanā. Drāmas terapijā būtiska nozīme ir pacienta emocionālās pasaules izziņai, kas ietver gan emociju apzināšanos, gan izlādi. Šī terapija balstās projekcijas, iemiesošanas un spēles principos. Izmantojot tādas metodes kā lomu spēli, metaforiskos rekvizītus, sapņu un pasaku analīzi, vadītās iztēles un apzinātības treniņus tiek sasniegta psihiskā un fiziskā integritāte un personības izaugsme. Drāmas terapija var palīdzēt gan pašizziņas procesā (darbā ar pašvērtējumu, dzīvesprieka un iekšējā bērna kā resursa apzināšanos, stresa vadību, emociju regulāciju u.c.), gan arī pie dažādām diagnozēm. Izplatītākās no tām:

+ Dažādas krīzes (šķiršanās, zaudējums, slimības pieņemšana, identitātes krīze)
+ Atkarības
+ Depresija
+ Trauksme
+ Psihosomatiskas saslimšanas
+ Veģetatīvā distonija
+ Profesionālā izdegšana
+ Ēšanas traucējumi
+ Miega traucējumi
+ Šizotipiski traucējumi
+ Bipolāri traucējumi

Terapiju iespējams realizēt gan klātienē, gan attālināti. Lai pieteiktos uz konsultāciju lūgums zvanīt vai rakstīt WatsUp: t.26231714
vai
rakstīt uz e-pastu: viesturs.rozins@gmail.com

18/11/2025

Mana Latvija ir mūsu daba. Un arī tieši šāda kā šodien. Jā arī šī pelecīgā, mežonīgā, dubļaini sniegotā un tumšā... Šī mainīgā un tāpēc pārsteidzošā un skaistā.. Un to ļoti var novērtēt, esot ilgstošā prombūtnē saulainās dienvidu zemēs - pēc dažiem nodzīvotiem mēnešiem svešumā pat fiziskā līmenī var sajust kā pietrūkst mūsu dabas - mūsu lietus, mūsu priedes, milzīgie plašumi, Baltijas jūras un piejūras pļavas... Mēs dažkārt nenovērtējam to, ka Latvijā no jebkura punkta nevajag pat stundu, lai nonāktu dabā, nekurienē un būtu pilnīgā vienatnē, klusumā un mierā.. Mierā, kas nav pašsaprotams - tas viss var arī nebūt. Tāpēc cienīsim, mīlēsim un sargāsim.🙏🙏🙏 Daudz laimes, Latvija. Daudz laimes, mums, Latvijā. 🇱🇻🇱🇻🇱🇻.

Ieraksti komentārā- kas ir Tava Latvija? Vari padalīties ar sajūtu gan tekstuāli, gan asociatīvas bildes formātā 🇱🇻🇱🇻🇱🇻.

14/11/2025

Esmu no tiem terapeitiem, kam ļoti neuzrunā dalījums "pozitīvās" un "negatīvās" emocijas. Kaut gan nepareizi tas nav un daudzviet teorijā tiek lietots arī šāds dalījums. Tomēr šis skatupunkts, kā raugāmies uz sevi, automātiski ierindo ļoti daudzas dabiskas emocijas (dusmas, skumjas, bailes, kauns utt) - pie negatīvajām. Bieži, kad jautāju: "Kas tad ir tās "pozitīvās" emocijas?", parasti neko citu kā prieku klienti nenosauc. Jo priecāties - "dzīve izdevusies", visu pārējo - nevajag!

Tāpēc pāris nākamajos postos jautāšu jums - kādu resursu (ko "pozitīvu") saredzat šķietami ļoti "negatīvās" emocijās. Jeb - kādēļ mums vispār tāda emocija ir vajadzīga? Pirmā emocija - VAINAS SAJŪTA.

!!!! Ieraksti komentārā savu atbildi. 🤗🤗🤗
Kā parasti - nav pareizās atbildes un drīkst būt arī pavisam "greizas" versijas 🙏

08/11/2025

Šim ierakstam iedvesma nāca no kāda klienta — depresijas skarta, izdeguša vīrieša spēka gados, kurš ikdienu pavada vadošā un atbildīgā amatā, kur dominē racionāli lēmumi bez emocijām. Ilgstošs stress un darba apjoms vienā brīdī sašūpojis gan ģimenes dzīvi, gan psihisko veselību.

Vīrietis pēc drāmas terapijas bija vieglā pozitīvā šokā, sakot:

🟢 “Es gadiem mēģinu izprast savas emocijas un nekādi to nevaru. Zemākais dzīves punkts mani atveda uz drāmas terapiju — jo ko gan vairs zaudēt (es pats negribēju — daktere mani atsūtīja). Un es nespēju noticēt, ka pēc pāris sesijām es reāli sāku just emocijas — jūtu dusmas, jūtu prieku, jūtu savas vajadzības!”

Un neviļus jāpieskaras šobrīd “karstajam tematam” par sociālo dzimumu vai precīzāk - priekšstatiem un stigmām par vīrieša un sievietes tradicionālajām lomām un to ēnas pusi psihoterapijā.

Diemžēl tā ir realitāte — vīrieši psihoterapiju apmeklē ievērojami retāk nekā sievietes.
2021. gadā Vācijā veikts pētījums (Eggenberger, 2021) ar 716 dalībniekiem, kuri visi piedzīvoja psiholoģisku distresu. Psihometriski tika atlasīti vīrieši un sievietes ar līdzīgu depresijas un trauksmes līmeni. No visām pētījumā iesaistītajām sievietēm 70 % meklēja psihoterapeitisku palīdzību, bet no visiem vīriešiem - tikai 29 %.

Turklāt, izmantojot Bemas Dzimumlomu testu (Bem S*x Role Inventory), tika atklāts, ka vīrieši, kuri sevi identificēja ar izteiktu tradicionālo maskulinitāti - terapiju apmeklēja mazāk. Tas apstiprina, ka sociālās normas un priekšstati par “īstā vīrieša tēlu” tieši ietekmē cilvēka spēju un drosmi meklēt palīdzību.

📍Un te nonākam pie būtiskā — šī nav tikai statistika. Tā ir cilvēku dzīves kvalitāte, attiecības, tēvi, partneri, kolēģi, kas ikdienā klusē, cieš un mēģina “turēties”.
Frāzes kā:

💪“Vīrietim jābūt stipram.”
💪“Vīrietim nav jāraud.”
💪“Terapija ir priekš sievietēm.”

…vēl aizvien skan mūsu kultūrā. Un šīs idejas, lai gan nereti pasniegtas kā spēka apliecinājums, patiesībā bieži ierobežo spēju dziedēt, būt autentiskam un veselam.

👤Psihoterapijas kabinetos aizvien biežāk parādās vīrieši, kas ir noguruši no tēla, kas neļauj just. Un tieši tajā brīdī, kad cilvēks beidz cīnīties ar sabiedrības priekšstatiem un sāk ieklausīties sevī - sākas saslēgšanās ar savu autentisko spēku un jā - arī vīrišķību vai sievišķību.

02/11/2025

Grupas terapijā grupa tiek saukta par mazu mikrokosmosu vai sabiedrības modeli, kur terapeita vadībā satiekas dažādi nepazīstami cilvēki ar mērķi risināt kādu psihoemocionālu grūtību.
Savā grupas terapijas vadīšanas pieredzē esmu saskāries ar dažādiem mītiem:

❌️❌️❌️ Grupas terapija domāta komunikabliem un ekstravertiem cilvēkiem.
✅️✅️✅️ Grupas terapijā tu esi vajadzīgs tieši tāds kāds esi, ar visu savu raksturu, grūtībām un emocijām - jo dažādāki ir dalībnieki grupā, jo daudzveidīgāk iespējams piedzīvot sociālās attiecības.

❌️❌️❌️ Grupas terapijā svarīgi ir sevi parādīt no labākās puses.
✅️✅️✅️ Grupā tev nav nevienam nekas jāpierāda, izņemot, ja tāds ir tavs mērķis. Grupā citi dalībnieki var kļūt par tavu spoguli dažādām situācijām, taviem iekšējiem blokiem vai tavām vēlmēm un cerībām. Vienīgais cilvēks, ar kuru tu sacenties esi tu pats.

❌️❌️❌️ Grupas terapijai ir vecuma ierobežojums.
✅️✅️✅️ Grupas var tikt organizētas kādai noteiktai vecuma grupai - bērniem, jauniešiem, studentiem, senioriem u.c., taču, ja grupai nav noteikta specifiska mērķauditorija - tā parasti ir atvērta visdažādāko vecumu dalībniekiem un tieši tur veidojas vērtīga mijiedarbība starp dažādām paaudzēm, skatpunktiem un vērtībām.

❌️❌️❌️ Ja grupas terapijā man kaut kas nesanāk, tā ir zīme, ka tā nav domāta man.
✅️✅️✅️ Grupas terapijā "nesanākšana" ir ļoti subjektīva pieredze, jo grupā nav iespējams kaut kam objektīvi nesanākt. Iespējams tieši tajā, ka spēj apzināties, ka kaut kas tev nesanāk ir liela vērtība terapijā. Varbūt tā ir aisberga virsējā kārta kādai emocijai, kas tevi pavada arī ikdienā. Un terapijā emocijas apzināšanās ir pielīdzināma dārgmetālu izrakšanai.

❌️❌️❌️ Man neko negribas - bet labāk grupā par to nedalīšos, "nebojāšu atmosfēru".
✅️✅️✅️ Grupas viens no galvenajiem mērķiem ir atbalsta un "pleca sajūtas" gūšana. Mēs esam sociālas būtnes un mēs viens otru ietekmējam un jūtam (jā - spoguļneironi tik tiešām eksistē). Ļoti bieži esmu novērojis, ka grupas dalībnieki jūtas pat bezgala pārsteigti- ka kāds cits grupas dalībnieks jūtas līdzīgi vai viņš saskaras ar tieši to pašu emociju vai grūtību. Tas ir ļoti dziedinoši.

🤗🤗🤗 Grupas terapija ir platforma, kurā sajusties pieņemtam, brīvam, īstam un dabiskam. Tā ir droša vide, kurā iemīlēt to, kāds esi un uzdrošināties spert soļus dzīvē pretī savai izaugsmei.

28/10/2025

Romantiskās attiecības ir dzīvas attiecības – to veiksmes atslēga ir mainībā, transformācijā un kopīgā grūtību pārvarēšanā.

Tāpat kā dzīve, attiecības sastāv no dažādiem attīstības posmiem:

1️⃣ Iemīlēšanās: kaisle un eiforija.
“Rozā brilles” – partneris šķiet ideāls.
Spēcīgas sajūtas, vēlme būt kopā visu laiku.
Bioloģiski dopamīns un oksitocīns rada eiforiju.
2️⃣ Atmaskošana: realitāte.
Blakus ideālajām īpašībām parādās arī otra reālā personība, kas nav ideāla, pat šķiet nesimpātiska.
3️⃣ Pielāgošanās.
Ar komunikāciju un kompromisiem mācāmies sadzīvot. Atklāti izrunājam to, kas nešķiet simpātisks, neignorējot problēmas.
4️⃣ Veiksmīga partnerība: apzināta izvēle būt kopā.
Izvēle būt kopā gan priekos, gan bēdās.
Definējam kopīgās vērtības un atrodam sadarbības kodu. Grūtības tiek risinātas kopīgi.
5️⃣ Mīlestības briedums: dziļa emocionāla/garīga saikne.
Brīvība būt pašam un otra pieņemšana. Garīga tuvība un krīzes kā kopīgs stiprinošs ceļojums.
Mīlestība kļūst par drošu patvērumu, ne tikai eiforiju.

🪡 Kā risināt grūtības attiecībās?

🧩Atklāta komunikācija – runā par savām jūtām un emocijām.
🧩Empātija – “iekāp otra kurpēs” un mēģini saprast viņa sajūtas.
🧩 Kopīga problēmu risināšana – attiecību izaicinājumi ir abu partneru atbildība.
🧩Vērtību definēšana/pārdefinēšana – kāpēc mēs esam kopā? Kas ir mūsu attiecību pamats?
🧩 Kopīga piedzīvošana – atrast darbības, kas stiprina tuvību un romantiku
🧩 Profesionāla palīdzība – pāru terapija palīdz uzlabot komunikāciju un atrast kopīgus risinājumus

🔥Atcerieties: grūtības nav signāls par attiecību beigām, tās ir iespēja augt un stiprināt savstarpējo saikni un uzticību. Pat visdziļākās krīzes var pārvērsties par tuvības un mīlestības ceļojumu.

🤗🤗🤗Pieslēdzot fantāziju un domājot par pāru attiecībām - ieraksti komentārā, ko attēlā redzamais pāris var iesākt ar šīm oglēm (Droši ļaujies spontanitātei, nav pareizo atbilžu!)?

19/10/2025

Man ļoti patīk psihoterapijas jomā pazīstamais un bieži izmantotais "pasūtījums" kā personīgā mērķa apzīmējums. Kad klients atnāk uz terapijas sesiju, viņam tiek jautāts "Kāds ir Tavs pasūtījums?" jeb "Ko Tu sagaidi?". Un, protams, bieži vien dzirdu "nezinu", "man neko nevajag", "es nezinu ko gribēt"... Un tad palīgā nāk šī vārda "pasūtījums" oriģinālais pielietojums - aizejot uz kādu kafejnīcu vai restorānu ir taču pilnīgi normāli nezināt, ko gribēt, tomēr ir dažādas taktikas, ko mēs mēdzam pielietot:
✅️ No ēdienkartes piedāvājuma atrast vispazīstamāko vai vistuvāko tam, kas pierasts.
✅️ Izsvērt to, kas ēsts iepriekšējās dienās un kas būtu organismam vajadzīgs tieši šobrīd.
✅️ Riskēt ar kaut ko neparastu, eksotisku, nezināmu, bet tomēr intriģējošu.
✅️ Pielāgoties tai izvēlei, ko izdara kāds cits jūsu tuvinieks vai draugs.
✅️ Izmantot palīdzību - pajautāt viesmīlim, ko viņš iesaka.

Protams, viens no simptomiem depresijai ir arī gribas trūkums (smagākos gadījumos arī apātija un abulija) - cilvēkam var būt grūti pieņemt lēmumus un izrādīt jebkādu iniciatīvu - tomēr ļoti svarīgi ir uzkāpt uz ceļa, kas kaut kur virzās un ar citu atbalstu vai iepriekšēju sajūtu pieredzi izvirzīt mērķi, kas var būt šķietami niecīgs - īpaši, ja dzīvē pierasts izvirzīt tikai milzīgus un ambiciozus mērķus.
❗️Svarīgi, ka mērķis nav kalnus gāzt - terapijā mērķis izriet tikai no pašsajūtas un ļoti individuālām vajadzībām. Lai izvirzītu psiholoģisku mērķi, svarīgi ir domāt par šiem jautājumiem:
✅️ Kā es gribu justies? (Mierpilns, priecīgs, kaislīgs, apgarots, iedvesmots, gandarīts utt.)
✅️ Kā es vairs negribu justies? (bezcerīgs, nomākts, iestrēdzis, izdedzis utt)
✅️ Kā es esmu kādreiz juties un tagad vairs nejūtos?
✅️Kā es nekad neesmu juties, bet varētu pamēģināt?
✅️ Kā citiem šķiet, ka man jājūtās un kā viņu gaidas liek man justies?

❗️Tāpat svarīgi izvirzot sesijas vai terapijas mērķi domāt par jūtu vārdiem un izvairīties no vērtēšanas -
⛔️"es gribu labi justies" ir patiesībā diezgan trauksmains apzīmējums, jo iekļauj vērtējumu. Iespējams zem "labi" slēpjas kaut kādas standartizētas vajadzības un normas vai citu gaidas, kuras patiesībā mūsu pašsajūtai iedod tikai divus variantus -
🟢 Justies labi
🔴 Justies slikti

Izvirzīt mērķi no vienas puses prasa piepūli, bet no otras - tā ir ļoti apzināta saslegšanās ar savām emocijām, ķermeni un prātu. Tas ir ļoti svarīgs solis uz pārmaiņām.

🤗🤗🤗Kā Tu šodien gribi justies (ieraksti komentārā)🙏?

15/10/2025

Starptautiskās drāmas terapijas nedēļas ietvaros par kādu drāmas terapijas pīlāru.🤗

✨️Viena no svarīgākajām teorijām, kurā balstās drāmas terapija ir Lomu teorija. Lomas ir uzvedības formas konkrētā sociālā kontekstā. Tas nozīmē, ka loma ir tas, kā cilvēks rīkojas, reaģē un sazinās attiecīgajā situācijā.

✅️ Psihodrāmas tēvs, psihiatrs J.L.Moreno uzskatīja, ka veselīga personība nozīmē to, ka cilvēks spēj elastīgi mainīt dažādas lomas. Jo cilvēkam ir vairāk lomu, jo viņam ir mazāks potenciāls trauksmei, viņš spēj radoši un spontāni spēlēt (lasīt - izdzīvot, būt) savas lomas, pielāgojoties situācijām.
✅️Moreno uzskatīja, ka personība attīstās caur lomām - ja cilvēkam ir ierobežots lomu repertuārs, viņa personība attīstās nepilnīgi. Turpretī, ja cilvēks apgūst jaunas lomas, viņš kļūst psiholoģiski elastīgāks. Cilvēkam jābūt spējīgam brīvi mainīt lomas un tās pilnveidot, nevis iestrēgt vienā lomā.
📛Diemžēl bieži cilvēki iestrēgst lomās, kas pazīstamas no Karpmana trijstūra - Varmāka (Agresors, Vajātājs), Upuris un Glābējs. Šīs lomas ne vienmēr jāuztver burtiski - cilvēks var būt arī Agresors pret sevi, glābt visus tuviniekus un pasauli pat bez vajadzīga iemesla, aizmirstot sevi vai būt upuris, jo "visa pasaule ir nostājusies pret mani" un "visi man vienmēr dara pāri".

✅️ Drāmas terapeits Roberts Dž.Lendijs izstrādāja lomu profilu, lai novērtētu cilvēka pašidentitāti caur lomām, diagnosticētu funkcionālās un disfunkcionālās lomas. R.Dž.Lendijs drāmas terapijā runā par lomu integrāciju kā psiholoģiskā līdzsvara atslēgu. Ja kāda loma dominē vai tiek apspiesta, tas rada iekšēju konfliktu. Drāmas terapijā ir iespējams iemācīties pamanīt, atzīt, līdzsvarot esošās lomas un meklēt iespējas jaunām lomām.

🤗🤗🤗 Ieraksti komentārā, kādā lomā (lomās) Tu šodien jau paguvi būt?

13/10/2025

Šonedēļ visā pasaulē tiek atzīmēta Drāmas terapijas nedēļa. Notiek dažādas konferences, meistarklases un atvērtās sesijas (arī online formātā), ko iespējams uzmeklēt zem tēmtura

Latvijas Drāmas terapijas asociācija
World Alliance of Dramatherapy

10/10/2025

Šodien Pasaules Psihiskās veselības diena. Viens vārds, kas man nāk un ko novēlu visiem - PAMANĪT! Tik daudz problēmu rodas no nepamanīšanas, nevērības, atstāšanas pašplūsmā. 😶‍🌫️😶‍🌫️😶‍🌫️
Kādu atslēgas vārdu Tu vēlētu Pasaules Psihiskās veselības dienā (ieraksti komentārā)? 🙏🙏🙏

08/10/2025

Motivācijas un interešu zudums, vai psiholoģijā zināms arī kā anhedonija (stāvoklis, kurā cilvēks vairs nejūt prieku vai interesi par lietām, kas agrāk sagādāja gandarījumu), ir viens no centrālajiem depresijas simptomiem. Taču tas nav raksturīgs tikai depresijai – līdzīgas pazīmes var novērot arī izdegšanas, hroniska stresa, psiholoģisku krīžu, noguruma un zaudējumu gadījumā.

🧠 Motivācija un interese ir cieši saistītas ar dopamīna sistēmu – neiroķīmisko procesu smadzenēs, kas regulē mūsu spēju sajust prieku, apmierinājumu un vēlmi darboties. Ja dopamīna izdalīšanās ir traucēta:
✅️samazinās spēja just prieku (hedonija),
✅️mazinās iekšējā motivācija iesaistīties,
✅️pat agrāk patīkamas aktivitātes šķiet vienaldzīgas vai bezjēdzīgas.

🌤Psiholoģiski motivācijas un interešu zudums bieži ir saistīts ar:
✅️nepietiekamu emocionālo atbalstu,
✅️ilgstošu psiholoģisko slodzi,
✅️izsīkumu vai iekšēju tukšumu,
✅️pašvērtējuma grūtībām un sajūtu, ka nav vairs jēgas censties.

❗️Pašnoteikšanās teorija (Deci & Ryan)
Saskaņā ar pašnoteikšanās teoriju, cilvēkam ir trīs pamatvajadzības:

⚜️ Autonomija – sajūta, ka es kontrolēju savu dzīvi.
⚜️ Kompetence – pārliecība, ka esmu spējīgs un varu sasniegt rezultātus.
⚜️ Piederība – emocionāla saikne ar citiem, sajūta, ka esmu pieņemts.

Ja šīs vajadzības netiek apmierinātas vai cilvēks jūtas “atsvešināts” no tām, motivācijas un interešu zudums kļūst dabiska reakcija.

🖊 Bieži dzirdu no klientiem tādas frāzes kā:
🧶“Tā ir vienmēr bijis...”,
🧶“Nekad mani nekas nav interesējis...”,
🧶“Man nekad nav bijuši mērķi...”

Taču šāds stāvoklis nav nemainīgs. Tas nav cilvēka patiesā būtība, bet gan iekšējs cikls, kuru iespējams izprast un pārstrādāt. Līdzīgi kā dabā gadalaiki mainās, arī cilvēks piedzīvo emocionālus viļņus – iekritienus, stagnāciju un atdzimšanu.

📍📍📍Terapijas procesā mēs bieži atgriežamies:

🧩pie pagātnes pieredzes, kur cilvēks jutās dzīvs, ieinteresēts, aizrautīgs,
🧩pie iekšējā bērna, kurš vēl zināja, kas viņam patīk, ko viņš grib, kam viņš tic,
🧩pie vēlmēm un vajadzībām, kuras dažādu iemeslu dēļ ir apspiestas, noliktas malā vai pazaudētas citu gaidu vai dzīves izaicinājumu dēļ.

🌪Tas, ko Tu šobrīd piedzīvo, nenosaka to, kas Tu esi. Motivācijas un interešu zudums ir signāls, nevis spriedums. Tas ir aicinājums paskatīties dziļāk – uz savu iekšējo pasauli, vajadzībām, attiecībām un dzīves jēgu.

Foto: Krista Blūma

05/10/2025

👀 Sajūta, ka kaut kas nav kārtībā pat, ja viss ir kārtībā - ir biežs "draugs" trauksmei un arī šī sajūta ir uzmanības vērta manā rudens postu sērijā.

Daudziem šī sajūta rodas rītos, pirms gulētiešanas vai pat klusuma brīžos, kad apkārtējā pasaule nerada nekādus draudus. Tieši tāpēc tā var būt tik mulsinoša — “man viss taču ir kārtībā, kāpēc tad tāds nemiers?"

📍 Evolucionāri mūsu smadzenes dod priekšroku drošībai pār laimi. Tās nepārtraukti skenē vidi, lai pamanītu iespējamos draudus. Pat, ja ārēji viss ir mierīgi, iekšēji var turpināt darboties "trauksmes radars". Neirobiologs Daniels Sīgels ir teicis: "Mūsu smadzenes nav radītas, lai mēs justos labi - tās ir radītas, lai mēs izdzīvotu".

🧠 🙅‍♂️🙅‍♂️🙅‍♂️Smadzeņu trauksmes centrs amigdala ir atbildīga par emocionālo apdraudējuma noteikšanu, it īpaši baiļu un trauksmes signāliem.
Ja tā tiek aktivizēta, mēs varam sajust nemieru pat tad, ja objektīvi nav nekā bīstama.
Cilvēkiem ar paaugstinātu trauksmes jutību amigdala var reaģēt pārspīlēti — pat uz neitrāliem signāliem.

🧠 🔎🔎🔎 Taču "racionālais bremzētājs" smadzenēs ir prefrontālā garoza, kas atbildīga par loģisku domāšanu, plānošanu, realitātes pārbaudi. Tā var nomierināt amigdalu, bet, kad esi noguris, pārslogots vai emocionāli satraukts, šī zona kļūst mazāk aktīva.
Rezultātā nemiers var dominēt, pat ja saprāts saka: “Nav par ko uztraukties.”

📍Mūsu autonomā nervu sistēma darbojas starp diviem režīmiem:
✅️ Simpatiskā aktivācija – "cīņa/bēgšana", aktivizē trauksmi, adrenalīnu, sirdsdarbību.
✅️ Parasimpātiskā aktivācija – "atjaunošanās", veicina mieru, gremošanu, elpu.

Nemiers bez redzama iemesla bieži ir tādēļ, ka sistēma palikusi "ieslēgta" trauksmes režīmā, pat ja draudu nav.

📍Ko tad darīt? Kā to novērst?

1. Vienmēr saku saviem klientiem - sākt ar apzinātības aktivizēšanu. Tā kā mūsos ir ieslēgts "cīņas" režīms bioloģiski - tieši šajā līmenī arī tas jāsāk novērst. Tātad caur mūsu 5 maņām (redze, dzirde, oža, garša, tauste) mēs mēģinām nonākt "šeit un tagad" sajūtā - bez interpretācijas - tātad kas ir man apkārt konkrētajā brīdī - es apzināti piefiksēju, ko es tieši šobrīd redzu, dzirdu, sajūtu.

2. Tieši tāpat elpošana ir mūsu bioloģisks process. Dažādi elpošanas vingrinājumi vai pavisam vienkārša elpošanas procesa apzināta piefiksēšana var palīdzēt saslēgt prātu ar savu ķermeni un tā dabiskajām norisēm.

3. Kad "ugunsgrēks" ir nodzēsts (esam nonākuši "šeit un tagad") var mēģināt izprast cēloņus un emocijas - dienas plānojums, notikumi, satiktie cilvēki, pienākumi, iespējams apzināti vai neapzināti konflikti u.c.

4. Ķermeniskās aktivitātes (sports, masāžas, kustība u.c.) var palīdzēt ķermenim dot cita veida informāciju un mazināt nemieru.

5. Māksla un radošās pašizpausmes aktivitātes - es ļauju emocijas sajust tās izliekot uz āru - vizualizējot, izspēlējot vai dzirdot mūzikā, ļaujot tām būt, bet vienlaikus arī tās redzot un sajūtot projektīvi/distancēti.

6. Komunikācija ar tuviem cilvēkiem, sajūtu verbalizācija.

7. Pavisam svarīgi - ne vienmēr ir iespējams pašu spēkiem novērst šādu neskaidru sajūtu - tāpēc nebaidies vērsties pie speciālistiem!

P.S. Ja Tu šo esi izlasījis līdz galam, komentārā ieraksti ar kādu simbolu vai metaforu (piemēram, dabas parādību, fantāzijas tēlu, dzīvnieku u.c.) Tu esi piedzīvojis vai iztēlojies šo aprakstīto sajūtu 🙏

Address

Riga

Website

facebook.com

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Drāmas terapeits Viesturs Roziņš posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Practice

Send a message to Drāmas terapeits Viesturs Roziņš:

Shortcuts

Want your practice to be the top-listed Clinic in Riga?