Dr. Linda Rubene-Kesele - ārsts psihiatrs

11/11/2025

Līdz pat 1 no 5 sievietēm pēc dzemdībām piedzīvo izteiktu trauksmi. Tā nav tikai “raizēšanās par bērnu”, bet pastāvīga spriedze, kas var traucēt atpūsties, gulēt vai izbaudīt laiku kopā ar mazuli.

Pēcdzemdību trauksmi var veicināt hormonālās izmaiņas, miega trūkums un pastāvīga modrība, ko prāts uztur, lai pasargātu bērnu. Bet, kad šī modrība kļūst pārmērīga, tā sāk kaitēt arī pašai mātei.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.

06/11/2025

Tiekamies!

Latvijas Miega medicīnas biedrības un un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija kopsēde 21.11.
https://www.evisit.eu/lv_lv/events/view/4634

05/11/2025

Šī ir viena no jomām, kas man kā psihiatrei ir īpaši tuva. Es daudz strādāju ar sieviešu psihisko veselību. Šajā kontekstā novēroju, ka psihiski traucējumi grūtniecības un pēcdzemdību periodā ir būtiska, bet bieži aizmirsta vai ignorēta tēma.

Diemžēl medicīnā joprojām sastopama bailes ārstēt sievietes šajos dzīves posmos, it kā grūtniecība vai pēcdzemdību periods būtu “aizsargfaktors”, kas pasargā no psihiskām saslimšanām. Patiesībā tā nav. Ne grūtniecība, ne pēcdzemdību periods nepasargā no depresijas vai citiem traucējumiem, un tieši šajā laikā sievietei nepieciešams īpaši rūpīgs atbalsts un droša, uz pierādījumiem balstīta ārstēšana.

Perinatālā depresija (smagi depresīvi traucējumi, kas sākas grūtniecības laikā vai gada laikā pēc dzemdībām) ir biežs, taču joprojām nepietiekami atpazīts stāvoklis, kas būtiski ietekmē mātes, bērna un ģimenes labklājību. Ņemot vērā, ka vairāk nekā 1 no 7 sievietēm cie....

03/11/2025

Pēcdzemdību depresija ir nopietns garastāvokļa traucējums, kas var attīstīties pēc dzemdībām. Tās pirmās pazīmes var sākties arī grūtniecības laikā. To raksturo pastāvīgs skumju, izsīkuma, bezcerības vai trauksmes sajūtu fons, un tas var būtiski ietekmēt gan sievietes pašsajūtu, gan spēju parūpēties par sevi un bērnu.

Šī ir viena no jomām, kas man kā psihiatrei ir īpaši tuva. Es daudz strādāju ar sieviešu psihisko veselību. Šajā kontekstā novēroju, ka psihiski traucējumi grūtniecības un pēcdzemdību periodā ir būtiska, bet bieži aizmirsta vai ignorēta tēma.

Diemžēl medicīnā joprojām sastopama bailes ārstēt sievietes šajos dzīves posmos, it kā grūtniecība vai pēcdzemdību periods būtu “aizsargfaktors”, kas pasargā no psihiskām saslimšanām. Patiesībā tā nav. Ne grūtniecība, ne pēcdzemdību periods nepasargā no depresijas vai citiem traucējumiem, un tieši šajā laikā sievietei nepieciešams īpaši rūpīgs atbalsts un droša, uz pierādījumiem balstīta ārstēšana.

Sievietes psihiskā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā! Arī grūtniecības un pēcdzemdību laikā!

30/10/2025

Sākam runāt par mūsu pētījuma rezultātiem! Šis ir līdz šim vērienīgākais pētījums Latvijā par pēcdzemdību depresiju, ko īstenojām Rīgas Stradiņa universitātē sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu.

Pētījuma rezultāti par situāciju Latvijā nav iepriecinoši – tie rāda, ka gandrīz katra piektā jaunā māmiņa (18%) Latvijā piedzīvo pēcdzemdību depresiju. Esam identificējuši galvenos riska faktorus, piemēram, dzemdību sarežģījumus, miega traucējumus, emocionālā atbalsta trūkumu un stresu grūtniecības laikā, kā arī aizsargājošos faktorus, piemēram, praktisku un emocionālu partnera vai tuvinieku atbalstu.

Noslēdzies Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Dzemdību nama veiktais pētījums par pēcdzemdību depresijas atpazīšanu, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. Noskaidrots, cik izplatīta ir pēcdzemd...

28/10/2025

Aptuveni 80% jauno māmiņu piedzīvo emocionālas svārstības dažas dienas pēc dzemdībām: raudulīgumu, aizkaitināmību, nogurumu vai tukšuma sajūtu.

Tās ir normāla ķermeņa un prāta reakcija uz milzīgām pārmaiņām, hormonālām svārstībām un miega trūkumu.

Tomēr ir svarīgi atšķirt, kad šīs sajūtas pāriet pašas, un kad tās pārvēršas par kaut ko nopietnāku kā pēcdzemdību depresija.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.

24/10/2025

Grūtniecība un pēcdzemdību periods bieži tiek idealizēts kā laiks, kad sievietei “jābūt laimīgai”. Bet realitātē šis ir viens no lielākajiem fiziskajiem un emocionālajiem pārbaudījumiem dzīvē.

Ne visas sievietes šo laiku piedzīvo vienādi. Dažām tas ir prieka un piepildījuma laiks, citām - nemiera, skumju, noguruma vai pārmaiņu periods, kas var būt ļoti grūts.

Abi šie varianti ir normāli. Taču dažkārt šajā laikā rodas arī psihiskās veselības grūtības, piemēram, depresija vai trauksme.

Tāpēc ir svarīgi runāt par visām pieredzēm, lai saprastu, kurā brīdī ar paša spēkiem vairs nepietiek un nepieciešams atbalsts.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.

23/10/2025

Ja esi pieaugušais, kurš nonācis grūtā situācijā vai sastapies ar emocionāliem pārdzīvojumiem, nekautrējies saņemt atbalstu, zvanot uz bezmaksas krīzes tālruni 116123! 📱 Tavas problēmas nav maznozīmīgas!

21/10/2025

Par abortiem joprojām valda daudz mītu, īpaši attiecībā uz to ietekmi uz sievietes psihisko veselību. Un šos mītus izmanto arī, lai ietekmētu sabiedrības viedokli, virzot dažādus politiskus mērķus.

Zinātniskie pētījumi rāda: aborts pats par sevi neizraisa psihiskus traucējumus!

Emocionālās reakcijas var būt dažādas - no atvieglojuma līdz skumjām vai vainas izjūtai, un tās parasti mazinās ar laiku.

Tomēr, ja aborts notiek spiediena, slēpti vai nosodījuma pilnos apstākļos, vai ja sievietei jau ir depresija, trauksme vai trauma, var būt nepieciešams lielāks emocionāls atbalsts.
⠀
Pasaules Veselības organizācija (PVO) un citas medicīnas institūcijas uzsver, ka pieeja drošam un legālam abortam ir būtiska reproduktīvās veselības sastāvdaļa. Tās ir rūpes par sievietes un līdz ar to arī sabiedrības veselību!

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.

20/10/2025

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Amerikas Dzemdību speciālistu un ginekologu koledžas (ACOG), Karaliskās Dzemdību speciālistu un ginekologu koledžas (RCOG, Apvienotā Karaliste) un Starptautiskās Ginekoloģijas un dzemdniecības federācijas (FIGO) nostāju, pieeja drošam un legālam abortam ir būtiska reproduktīvās veselības aprūpes sastāvdaļa. Ja aborts tiek veikts atbilstoši medicīnas standartiem, tā ir droša procedūra, kuras komplikāciju risks ir pat zemāks nekā dzemdībās. Savukārt ierobežota vai aizliegta pieeja legālam abortam veicina nedrošu abortu skaita pieaugumu, kas ir viens no nozīmīgākajiem māšu saslimstības un mirstības cēloņiem pasaulē. PVO aplēses liecina, ka nedroši aborti izraisa aptuveni 4,7–13,2% no visiem mātes nāves gadījumiem globālā mērogā.

Kopumā zinātniskie pierādījumi skaidri norāda: aborts pats par sevi nerada psihiskus traucējumus. Sievietes emocionālā reakcija ir atkarīga no individuāliem, sociāliem un kultūras faktoriem, un lielākoties šīs emocijas ar laiku mazinās. Taču psihiskās veselības riska faktori kā depresija, trauma, stigmatizācija un vardarbība var pastiprināt emocionālo ietekmi, tādēļ droša, empātiska un profesionāla aprūpe ir būtiska sievietes labbūtībai.

Aborts jeb grūtniecības pārtraukšana ir medicīniska procedūra, kas pasaulē tiek veikta miljoniem sieviešu ik gadu. Neskatoties uz tās izplatību, sabiedrībā joprojām valda daudzi mīti un priekšstati par iespējamo kaitīgo ietekmi uz sievietes psihisko veselību. Tomēr pēdējo divu d...

16/10/2025

Trauma ir plaši izplatīta cilvēka pieredze, bet sievietes cieš no tās nesamērīgi daudz biežāk un smagāk. Seksuālā vardarbība, partnera piespiedu kontrole un bērnības traumas atstāj dziļas pēdas sieviešu psihiskajā veselībā. Tajā pašā laikā trauma nav spriedums uz mūžu, jo ar profesionālu palīdzību, drošām attiecībām un sabiedrības atbalstu atveseļošanās ir iespējama.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.

Trauma ir pieredze, kas skar gandrīz ikvienu cilvēku dzīves laikā. Tā var būt pēkšņa un acīmredzama (kā autoavārija vai vardarbīgs uzbrukums), bet var būt arī ilgstoša un neredzama, piemēram, emocionāla pazemošana vai partnera kontrole ikdienā. Lai gan ikviens var saskarties ar t...