13/11/2025
🌵 Disfunkcija pārī un ģimenē kopumā var izpausties dažādos veidos — no emocionālas atsvešinātības un komunikācijas grūtībām līdz hroniskiem konfliktiem un neveselīgām lomām.
👰♀️🤵♂️ Pāra attiecībās, disfunkcija bieži sākas ar savastarpējās mijiedarbības un sabalansētības grūtībām — kad viens no partneriem uzņemas pārmērīgu atbildību, kontrolē vai glābj otru, vai arī, pretēji, abi partneri nespēj sadarboties un funkcionē paralēli, nevis kopā. Turpinoties pāra attiecību disfunkcijai, tā sāk sevī ietvert:
⚡️ Komunikācijas traucējumus — izvairīšanos no sarunām par jūtām, aizvainojumiem vai nepieciešamībām; pasīvu agresiju vai emocionālu norobežošanos.
⚡️ Varas nevienmērīgu sadalījumu — viens partneris pieņem lēmumus, nosaka noteikumus, kontrolē resursus vai emocionāli dominē.
⚡️Emocionālu atkarību vai līdzatkarību — kad viens no partneriem dzīvo otra emocionālajā stāvoklī, nespējot saglabāt savu identitāti.
⚡️ Zemu empātijas un tuvības līmeni, kas veicina atsvešinātību un vientulības sajūtu attiecībās, pat ja tās formāli turpinās.
👨👩👧👦 Ģimenes disfunkcija bieži izpaužas plašāk — ietekmējot ne tikai pāri, bet arī bērnus un citus ģimenes locekļus. Ja viens no ģimenē esošajiem cilvēkiem “nedarbojas harmoniski”, visa sistēma sāk meklēt līdzsvaru, bieži neveselīgā veidā, piemēram:
🔥 Lomu apmaiņā — bērns uzņemas vecāka lomu, kļūst par “mediatoru” vai “mierinātāju”.
🔥 Koalīcijas— viens no vecākiem veido koalīciju ar bērnu pret otru vecāku.
🔥 Slēptie noteikumi — piemēram, “par problēmām nerunā”, “jūtas neizsaka”, “bērniem jābūt labiem jebkādā situācijā”.
🔥Emocionālā distancēšanās vai pārmērīga saplūšana — robežas starp ģimenes locekļiem ir pārāk stingras vai gluži pretēji — izplūdušas.
Šādos apstākļos ģimenes locekļi nereti zaudē drošības sajūtu, jūtas emocionāli nesadzirdēti un sāk attīstīt neadaptīvus pārvarēšanas mehānismus (piemēram, izvairīšanos, perfekcionismu, agresiju vai izolēšanos). Laika gaitā tas var atstāt ietekmi arī uz garīgo veselību — veicinot trauksmi, depresiju, uzvedības traucējumus bērniem, pārmērīgu atkarību no ārējām attiecībām vai vielām.