18/06/2023
Raksts, kas uzrunā.
Atpūta ir enerģijas atjaunošana.
Nereti cilvēki slimošanu izmanto kā savas atpūtas legalizāciju. Citādāk cilvēks pats sev neatļauj atslābt, neprot atpūsties, nespēj iedot sev atelpu, ir iekšējs aizliegums atpūsties. Atpūta tiek pielīdzināta slinkošanai.
Katram cilvēkam pienāk tāds brīdis, kad viņš sajūtas noguris, izsmēlis sevi. Nepieciešamība pēc atbalsta, rūpēm, uzmanības, mīlestības, samīļošanas vai vienkāršas atpūtas - tās ir normālas ikviena cilvēka velmes.
Mēs to visu vēlamies viena iemesla dēļ, - lai sajustu, ka to, ko daram, tas ir noderīgi un lai atjaunotu savas enerģijas rezerves, lai atpūstos un piepildītos.
Cilvēks, kurš pēc savas dabas ir hiperatbildīgs, - kurš uzņemas par visu un visiem atbildību uz sevi, kurš nedrīkst apstāties un neprot un neatļaj sev iedot atelpu, tāds cilvēks atrodas pastāvīgu iekšējā stresā, saspringumā, pasugstinātā trauksmē.
Ir vieglāk ar galvu ienirt darbā un būt ļoti aizņemtam, kā risināt patiesi svarīgas dzīves problēmas - attiecības ar partneri, bērni, pašu iekšējās traumas..
Ja cilvēks nespēj pats sev atzīties, - es esmu noguris….ja cilvēks nespēj skaļi pateikt citiem, - es vairāk nevaru, man ir jāpaņem pauze, man vajag atbalstu…ja cilvēks Visumam nesaka - esmu noguris, man vajag palīdzību, - Visums neatsauksies, cilvēki neatsauksies un ķermenis neatslābs..Ķermenis sāks neuzticēties savam saimniekam, padoties.
Visums nosaka visu vienkārši - ja cilvēks sevi neciena, pats sevi neredz, neuzskata sevi par vērtīgu, - attiecīgi tik daudz viņam arī dos, - necik.
Kā cilvēks pats izturas pret sevi, tā citi cilvēki izturēsies pret viņu.
Pie sava iekšējā permanentā stāvokļa viņš ir pieradis un uztver stresu kā savu dabīgo enerģijas ģeneratoru. Bet vai tas tā ir..?
Būt stresā priekš hiperatbildīga cilvēka nozīmē - man ir enerģija, es visu varu! Viņam ir bail šo stāvokli zaudēt. Jo nejūtas vērtīgs neko nedarot.
Vai viņš atļaus sev atpūsties?
Taču ķermenim ir savas ierobežotas enerģijas rezerves. Mēs nevaram ņemt no sava ķermeņa bezgalīgi, - prasīt un izspiest no sevis enerģiju, izmantot sevi neko nedodot pretim. Kaut kādā brīdī, kad bāka kļūst sausa, auto vienkārši apstājas.
Savus auto mēs pieskatam, jo skaidri saprotam, kas notiks, kad beigsies eļļa, degviela vai nenomainīsim riepu.
Kāds rūpējas par savu auto tamdēļ, tāpēc, ka vienkārši patīk rūpēties, patīk baudīt braucienu, bet cits tamdēļ, ka grib pēc iespējas ilgāk auto izmantot.
Taču savu veselību, savu ķermeni, emocionālo un mentālo stāvokli cilvēks nereti nolaiž līdz pēdējam, izmanto līdz pēdējam. Auto var atstāt, ar sevi jānodzīvo mūžs.
Nereti cilvēki sev aizliedz, neatļauj, viņi nedrīkst atslābt, jo viņos dzīvo dziļi iesakņojusies vainas un kauna sajūtu. Apstāšanās, - tā ir padošanās, tas ir slinkums. Ja es atļaušos atpūsties, kaut kas var saiet grīstē un es to nevēlos un arī nevaru atļauties. Galvā nereti skan kāda no vecāku kritizējošām balsīm, ne sevis paša..
kāds atļauj sev atpūsties tikai tad, kad fiziski vairs nespēj piecelties no gultas. Kas ir slimība - tukšas enerģijas rezerves.
Kādu slimība apstādina un pamodina, citam liek pārvertēt dzīves vērtības, bet vēl kāds attopas, ka viņam vienkārši ir bijis bail apstāties un pavērst skatu sevī.
Lai vai kā - mēs esam paši sev saimnieki un tie, kas nosaka savu labsajūtu, parūpējas vai nē par pašsajūtu. Tas nav neviena cita darbs vai atbildība.
Ir jāprot iedalīt laiku, kurā atjaunoties, atpūsties. Ķermenis, prāts, dvēsele vēlas ne tikai dot, bet arī saņemt pretim enerģiju. Ir ārkārtīgi svarīgi sevi uzlūkot, kā vērtību. Skaistu vērtību.
Daba, jūra, saule, mežs, pirts, masāža, sarunas ar draugiem, - viss, kas izņem cilvēku no ierastā darba režīma un ļauj uz mirkli sajust sevi ne tikai kā skrūvi kādā lielā mehānismā.
Nereti cilvēki no malas izskatās ļoti arvērti atpūtai - daudz pasākumu, tikšanās ar draugiem, ballītes. Bet kas notiek viņa sirdī? Vai viņš tiešām atpūšas, vai sirdī ir miers, kluss prieks?
Vai tā ir jauna uzstāšanās, centieni būt uzmanības centrā, iederēties, patikt..
Atpūta nozīmē - brīvs prāts no rūpēm, miers, harmonija. Tam der viss, kas piepilda, atjauno enerģijas krātuves.
Joga, sērfings, pastaigas, dziedāšana, peldēšanās, sauļošanās, būšana ar dzīvniekiem, laiks dabā…
Lai no sevis varētu nepārtraukti kaut ko ņemt, kaut kas ir jāieliek vietā. Atpūta nav slinkošana. Atpūta ir rūpes.
Atpūtā parādās enerģija, jaunas idejas, problēmu risinājumi, jauni plāni, cits skatījums, iedvesma, atgriežas patikšana dzīvot, atgriežas mīlestība uz sevi.
Sargi sevi, Mīli sevi, Saudzē sevi 💛
Kristīne Om Shanti
