Kaupri. Supervīzija

30/10/2025

💭🌀 Pazust domās

🌀 Pārlieku liela laika patērēšana atbildēšanai uz e-pastu, nedēļām ilga strādāšana pie prezentācijas un tās uzlabošana, jo šķiet, ka tā nekad nav pietiekami laba. Sava teiktā pārdomāšana pēc katras sapulces, nenozīmīgas kļūdas pārdomāšana nosūtītā e-pastā. Vai šis ir kas pazīstams?

🌀 Pārmērīga domāšana var būt īsts izaicinājums darbā, un tā var izraisīt stresu un samazināt produktivitāti.

🌀 Ir pilnīgi normāli domāt par savu darbu, taču, ja šīs domas kļūst uzmācīgas vai sāk ietekmēt Tavu spēju veikt savu darbu, tas var liecināt par pārmērīgu domāšanu.

28/10/2025

Supervīzijā runājam arī par emocijām (izjūtām), sajūtām, jūtām un garastāvokli, kas rodas profesionālajā darbībā.

🤔 Ar ko tad tie atšķiras? Šķir bilžu karuseli un noskaidro.

foto:

22/10/2025

Tinas Oževičas grāmata “Ko dara jūtas?” oriģināli ir bērnu grāmata, taču, manuprāt, tajā atrodamas vērtīgas atziņas arī pieaugušajiem.

"Uzticēšanās ceļ tiltus."

Uzticība ir ļoti svarīga arī darba vidē – spēja uzticēties un būt uzticamam.

Kad uzticamies, mēs atveram ceļu sadarbībai. Rodas drosme runāt, dalīties, pieņemt kļūdas un mācīties kopā.
Uzticība ir kā tilts, pa kuru pāriet gan idejas, gan cilvēki — un reizēm tieši tas tilts ir svarīgāks par visu, kas ir otrā pusē.

💭 Kas Tev palīdz veidot uzticību darbā?
Un kas to kavē?

16/10/2025

Individuālā, grupas, komandas supervīzija.
🤔 Ar ko tās atšķiras?

Šķir bilžu karuseli un noskaidro.

Katram supervīzijas veidam ir savs fokuss un pievienotā vērtība.

🤲🏼 Svarīgi ir izvēlēties to atbalsta formu, kurā šobrīd atbilst visvairāk tavām profesionālajām vajadzībām.

09/10/2025

Dažreiz cenšamies nogurumu paslēpt — uzliekam acu masku, lai atsvaidzinātu skatienu, bet nogurums ir joprojām.

🤲🏼 Rūpes par sevi jeb pašpalīdzība nozīmē ne tikai ārēju kopšanu, bet arī iekšēju atjaunošanos.

Katram rūpes par sevi var izpausties citādāk, atšķirīgi - tādēļ ir svarīgi zināt, kas palīdz tieši tev.

☕️ Kas ir tas, kas tevi "uzpilda"?

07/10/2025

Mana kafija šodien izlēma paplašināt savas robežas. 😅☕ Bet tas nekas, manā krūzē vēl palika diezgan daudz kafijas.

Ne vienmēr viss rit pēc plāna, svarīgi ir kā uz to reaģē.

Ja darbā kaut kas neiet pēc plāna, kā Tu uz to skaties - kā uz iespēju vai neveiksmi?

03/10/2025

🌵 Pasīvā agresija darbā ir kā kaktuss – izskatās nekaitīgs, bet patiesībā dzeļ.

Vai Tev ir gadījies, ka kolēģa "jaukais joks" patiesībā sāp?

Darbā nereti tiek normalizēta klusēšana, sarkasms vai kolēģu ignorēšana.

Taču šī uzvedība ir tikpat kaitīga kā atklāta agresija, jo grauj sadarbību, uzticību un darba vidi kopumā.

Šķir bilžu karuseli un noskaidro:
🟢 Kas ir pasīvā agresija
🟢 Kā tā izpaužas darbā
🟢 Ko darīt, saskaroties ar to

29/09/2025

⛰️ Supervīzija ir kā kalns.

Mēs bieži redzam tikai virsotni — konkrētus jautājumus darbā, rezultātus, ikdienas grūtības.

Taču lielākā daļa slēpjas dziļāk — izjūtas, vērtības, resursi, domas un robežas, kas ne vienmēr redzamas uzreiz.

Supervīzijā dodamies dziļāk — lai ieraudzītu ne tikai virsotni, bet arī pašu kalnu.

❔ Kas ir Tava kalna neredzamā daļa, kurai šobrīd būtu vērts pievērst uzmanību?

19/09/2025

Nākam piektdien forumā Dzīves balanss runāšu par stereotipiem darbā.

Būs arī daudzi citi vērtīgi temati un zinoši lektori.

Tiekamies tiešsaistē! ✨

Uzzini vairāk: https://www.stasti.lv/balanss2025/

🏷️ "Birku karināšana" un stereotipi darbā – tie rodas nemanot, bet ietekmē daudz. Vērtējumi, aizspriedumi un pieņēmumi veido attiecības, komandas klimatu un mūsu pašu pašsajūtu.

Sertificēta supervizore un sabiedrības veselības speciāliste Marta Lillā atklās, kā stereotipi ietekmē mūsu darba vidi un kā no tiem atbrīvoties.

💡 Laiks nomest nevajadzīgās "birkas" un raudzīties tīrām acīm! Reģistrējies jau tagad: https://www.stasti.lv/balanss2025/

17/09/2025

🛡️ Komunikācija kā profesionālā robeža.

Komunikācija ir būtiska darba sastāvdaļa, taču tai jābūt pārdomātai un atbilstošai.

🤝🏽 ✨ Atbilstoša komunikācija palīdz uzturēt cieņpilnas attiecības ar kolēģiem, klientiem un vadību, vienlaikus aizsargā profesionālās robežas.

16/09/2025

Arī supervizoram vajag apstāties – apsēsties, ieelpot un ļaut domām nosēsties.
Reflektēt par to, kas izdevies, kas vēl raisa jautājumus un ko nākamreiz gribu darīt citādāk.

Svarīgi ir pabūt ar sevi – ar savām domām un pieredzi.
Apstāties, lai piefiksētu to, kas šobrīd ir svarīgs man.

Tikai tad, kad dodu sev šo brīdi, varu būt klātesoša un atbalstoša arī citiem.