Skultes Miera pirts

10/11/2025

Manas piezīmes Meksikas transpersonālās psiholoģijas konferencē 22.10.25.-26.10.25. ✍️🫶

Cilvēka dzīve norisinās dualitātē - pastāvīgā mijiedarbībā starp pretstatiem: prātu un sirdi, gaismu un ēnu, racionālo un emocionālo, iekšējo un ārējo pasauli. Transpersonālā psiholoģija uzsver, ka cilvēks savā būtībā ienāk pasaulē viengabalains - integrēts, vesels un vienots. Tikai dzīves gaitā, mijiedarbojoties ar sociālajām struktūrām, kultūras priekšstatiem un personīgo pieredzi, viņā veidojas duāla uztvere - pasaules sadalīšana pretstatos: labs – slikts, balts – melns, savs – svešs.

Šāda domāšanas struktūra nav nejaušība - tā sakņojas izdzīvošanas mehānismos. No evolūcijas viedokļa cilvēka nervu sistēma ir veidota tā, lai ātri atšķirtu, kas ir drošs un kas apdraudošs, kas pieder pie „mūsējiem” un kas - pie „svešajiem”. Šī klasifikācijas spēja nodrošināja ātru reakciju un aizsardzību, kad apziņas un refleksijas procesi vēl nebija attīstīti. Tomēr šis duālais domāšanas modelis, kas reiz kalpoja kā aizsardzība, mūsdienu cilvēka psihē bieži vien kļūst par ierobežojumu - tas traucē redzēt realitātes nianses un pieņemt dzīvi tās daudzslāņainībā.

Kad cilvēks dzīvo stingri duālā domāšanā, viņš mēdz identificēties ar vienu pola pusi un noliegt otru. Šī noliegšana rada iekšēju spriedzi, jo katra noraidītā daļa atgriežas citā formā - kā ēna, kas meklē izpausmi caur emocijām, attiecībām vai ķermeņa signāliem. Rezultātā rodas iekšējas cīņas un nesaprašanās ar sevi un citiem.

Neirozinātnes atziņas parāda, ka smadzeņu un sirds neiroloģiskie tīkli ir līdzīgas uzbūves, un to savstarpējā sinhronitāte būtiski ietekmē cilvēka emocionālo līdzsvaru, spēju uztvert realitāti un radošo potenciālu. Kad prāts (smadzenes) un sirds (emocionālais centrs) nedarbojas saskaņoti, cilvēks pārsvarā dzīvo prāta konceptos - idejās, pieņēmumos, spriedumos -, zaudējot saikni ar tiešo pieredzi. Tad dzīve kļūst par interpretāciju, nevis pieredzi, un cilvēks arvien vairāk attālinās no savas būtības.

Integrācija šajā kontekstā nenozīmē pastāvīgu mīlestības vai miera stāvokli. Drīzāk tā ir apzināšanās, ka mūsos jau ir iekšējā gaisma - dzīvības un apziņas klātbūtne, kas nav atkarīga no ārējiem apstākļiem. Kad cilvēks to atpazīst, sākas īstā integrācijas pieredze: spēja pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, ar visiem tās pretstatiem. Kā Jungs norādīja, “cilvēks nekļūst apgaismots, iedomājoties gaismas tēlus, bet padarot redzamu tumsu.” Tikai sastopoties ar savu ēnu - to, ko noraidām sevī vai redzam citos -, iespējams sasniegt patiesu veselumu.

Tādējādi dualitāte nav šķērslis, bet gan ceļš. Tā ir cilvēka apziņas arhitektūra, kas aicina mūs nošķīrumu robežas pārvērst par tiltiem. Integrācijas ceļš nozīmē nevis iznīcināt pretstatus, bet gan tos savienot - atzīt, ka gaisma un ēna ir vienas un tās pašas realitātes divas puses. Ceļš ārā vienmēr ir ceļš cauri, un šis mirklis, tieši tāds, kāds tas ir, vienmēr ir labākais iespējamais sākumpunkts.

Dualitātes integrēšana ir cilvēka iekšējās nobriešanas zīme - spēja dzīvot starp pretstatiem, tos apvienojot, nevis izvēloties tikai vienu. Tikai tad, kad prāts un sirds sāk pulsēt vienā ritmā, cilvēks kļūst brīvs - nevis no dzīves, bet dzīvē.

Mīlestībā,
Jūsu Evija Estere 🦋💞

22/10/2025

✨ Esmu ieradusies uz EUROTAS konferenci Meksikā – satikšos ar pasaules transpersonālās psiholoģijas kopienu, lai smeltos jaunas zināšanas, pieredzi un, protams, Meksikas sauli! ☀️🧡
Tā būs iespēja iedvesmoties, augt un vēl dziļāk izprast cilvēka iekšējo ceļojumu.

Pēc atgriešanās (pēc 6. novembra) ar prieku dalīšos ar jums gūtajā pieredzē 🌿
Ja jūtat vajadzību pēc konsultācijas vai psiholoģiska atbalsta, droši dodiet ziņu – vienosimies par satikšanos! 💛

Lai Saule sirdī un miers domās visiem mums! 🌺🌞😘

Jūsu Evija Estere 🦋

03/10/2025

🦋 Gaidot savu klienti uz transpersonālās psiholoģijas konsultāciju manā mīļajā pirtiņā... ☕️🌿

Šī ir vieta, kur klusums, siltums un dabas enerģija palīdz ienirt dziļāk sevī, lai atklātu jaunas atbildes un ieraudzītu plašāku perspektīvu... 🦋💫

Ja jūti, ka ir vajadzība apstāties, sakārtot domas vai vienkārši ienirt sevī dziļāk – esi laipni aicināts/a ciemos pie manis! 🔥

📩 Sazinies ar mani, lai rezervētu savu laiku – Tava iekšējā ceļojuma sākums var sākties šodien!

Sirsnībā,
Jūsu Evija Estere 🤗

17/09/2025

🌫 Veļu laikā, kad robeža starp dzīvajiem un aizgājušajiem kļūst plānāka, mēs īpaši skaidri varam sajust, ka neesam tikai atsevišķi cilvēki. Mēs esam daļa no dzimtas straumes, kurā katra paaudze nodod tālāk ne tikai dzīvību, bet arī sajūtas, redzējumus un neatrisinātus stāstus, kurus pilnīgi neapzināti mēdzam uztvert kā savus. 🌓

Berts Helingers to ir nodēvējis par Došanas un pieņemšanas kārtību, kas attiecas arī uz vecāku un bērnu mijiedarbību: vecāki dod, bērni saņem. Dzīvības dāvanu atdot atpakaļ nav iespējams, tāpēc mēs to nesam tālāk – saviem bērniem un/vai pasaulei. Kad bērns nespēj pieņemt vecāku doto, viņu var pavadīt tukšuma sajūta, dusmas, atraidījuma, nepiederības sajūta vai aizvainojums. Kad bērns pārņem rūpes, kas viņam nepienākas, viņā rodas pārmērīga atbildība, trauksme un nogurums, kas var vainagoties ar izdegšanu un citiem traucējumiem.

Šādā situācijā bērns faktiski zaudē savu vietu kā bērns — viņš stājas vecāku vietā, kļūstot par “mazo pieaugušo” (parentificētais bērns). Šis lomas sajaukums bieži noved pie tā, ka nu jau pieaugušais cilvēks jūtas spiests vienmēr “turēt pasauli uz saviem pleciem”. Partnerattiecībās viņš var vai nu meklēt kādu, par kuru rūpēties, vai arī justies pārlieku prasīgs pret otru, utt..

Pieņemšana šeit ir dziedinoša. Tā nenozīmē attaisnot vecāku kļūdas, bet gan atzīt: “Dzīve pie manis ir atnākusi caur viņiem, un es to pieņemu.” Tajā brīdī mēs atbrīvojamies no vainas un aizvainojuma un iegūstam spēku dzīvot savu dzīvi. Mēs atkal atrodam savu vietu.

Tas ietekmē mūsu pašsajūtu, attiecības ar sevi, partneri un bērniem. Katrs solis pieņemšanas virzienā dziedina ne tikai mūs, bet arī paaudzes pirms un pēc mums. Veļu laiks ir iespēja pajautāt sev: ko es nesu no saviem vecākiem, ko varu pieņemt ar pateicību, un kas man vairs nav jānes tālāk?

Ja jūti, ka ir pienācis laiks sakārtot šīs attiecības sevī, aicinu Tevi uz 🌿Skultes pirtiņu🌿 Veļu laika rituālā vai uz transpersonālās psiholoģijas konsultāciju. 🦋💞 Uz satikšanos! 🤗🙏

Mīlestībā,
Evija Estere 🦋

Veļu laiks, ģimenes sistēmiskā pieeja un pirts rituāli: senču gudrības atdzimšana mūsdienās 🦋🌿

Kad rudens ietin zemi pelēkā dūmakā un daba gatavojas ziemas miegam, mēs ieejam īpašā laika posmā — Veļu laikā. Šis ir mirklis, kad robeža starp PaSauli un ViņSauli kļūst plānāka, un mēs varam vērsties pie saviem senčiem, lai smeltos spēku un gudrību. Bet kāpēc tas ir svarīgi un kādā veidā senās tradīcijas var palīdzēt mums mūsdienu dzīvē? Piedāvāju nedaudz ielūkoties, kā Veļu laika tradīcijas, ģimenes sistēmiskā pieeja un pirts rituāli, katrs ar savu unikalitāti, piedāvā dziļu, dziedinošu pieredzi.

Veļu laiks latviešiem bija īpašs – tika uzskatīts, ka šajā laika posmā mirušo dvēseles (veļi) devās apciemot savus PaSaulē esošos tuviniekus, un tas bija ne tikai senču piemiņas brīdis, bet arī iespēja atjaunot saikni un piedzīvot dziļāku izpratni par dzimtas spēku. Arī mūsdienās mēs esam nonākuši pie atziņas, ka mūsu saknes ir pamats mūsu spēkam un izaugsmei. Veļu laiks mums it kā atgādina - mēs neesam tikai individuāli cilvēki, mēs esam daļa no plašas ģimenes, kurā katrs aizgājējs nes sevī un nodod tālāk vēstījumu, mācību un svētību.

Atcerēties savus senčus nav tikai goda apliecinājums, bet arī praktiska dzīves sastāvdaļa. Caur sarunām ar un par dzimtu mēs varam atklāt savas dzīves ceļu, atrast risinājumus problēmām un ieraudzīt, kā senču piedzīvotais ietekmē mūsu pašu izvēles. Šajā laikā ir svarīgi ieklausīties ne tikai ārējā pasaulē, bet arī sevī, savās sajūtās. Iespējams, zem mūsu dusmām, bailēm vai bezspēcības sajūtas slēpjas neizrunāti ģimenes stāsti, kuriem beidzot jādod balss.

Un tieši šeit talkā nāk ģimenes sistēmiskā pieeja, kas piedāvā apzināties, kā dzimtas pagātnes notikumi un neatrisinātās emocijas var ietekmēt mūsu dzīvi. Šī metode ļauj paskatīties uz mūsu dzimtu kā uz lielu, vienotu sistēmu, kurā katra ģimenes locekļa pieredze atstāj nospiedumu nākamajās paaudzēs. Neatrisināti konflikti, nepabeigtas attiecības vai aizmirsti stāsti nereti turpina dzīvot un izpausties mūsu ikdienas izvēlēs un emocijās.

Ģimenes sistēmiskā pieeja palīdz saprast, ka mūsu dzīve nav izolēts stāsts. Bieži mēs nesam sevī senču emocijas, kuras vēl nav atrisinātas - t.s., pārmantotās jūtas, piemēram, neizskaidrojama trauksme vai dzīves mērķa meklējumi var būt saistīti ar kādu mūsu senču piedzīvoto traģēdiju, kas nav pilnībā apzināta. Šāda izpratne var būt dziedinoša – mēs spējam ne tikai atbrīvot sevi no pagātnes nastām, bet arī veidot dziļāku saikni ar ģimeni. Veļu laikā, kad senči ir tuvumā, šī pieeja kļūst vēl īpašāka. Tas ir laiks, kad apzināti varam veltīt laiku dzimtas izpētei un meklēt iekšējo izlīgumu.

Starp dažādām apzinātības praksēm īpaša nozīme, protams, ir arī pirts rituāliem. Pirts rituāls Veļu laikā var kalpot kā dziļš transformācijas process - tiek attīrīts ne tikai augums, bet arī IekšPaSaule no paša uzkrātā un arī pārmantotā smaguma, kas mūs kavē virzīties uz priekšu. Pirtiņa kļūst par svētvietu, kurā godināt savus senčus, lūgt viņu atbalstu un ļauties dziedinošajam procesam.
Apzinoties savas dzimtas vēsturi, godinot senčus un attīrot sevi gan garīgi, gan fiziski, mēs radām vietu jaunām iespējām un dzīvības plūdumam. Šis ceļš nav viegls, jo prasa apzinātu sevis izzināšanu. Mūsdienās, kad nereti meklējam atbildes ārpusē, šīs senās tradīcijas atgādina, ka viss nepieciešamais dziedināšanai jau ir mūsos. Veļu laiks aicina apstāties, atskatīties pagātnē un dzirdēt, ko vēlas pateikt mūsu senči, savukārt ģimenes sistēmiskā pieeja un pirts rituāls dod iespēju to realizēt darbībā.

Lai šis laiks jums visiem nes pieņemšanu, dziļāku mieru un saskaņu ar savu Dzimtu un Sevi! ❤️

Mīlestībā,

Jūsu Evija Estere

09/09/2025

🌞🌺 Ir atbrīvojušies divi datumi individuāliem vai pāra pirts rituāliem - 11.septembris un 19. septembris! 🌞🤗

Šis ir pēdējais brīdis baudīt vasarīgu pērienu ar svaigām pirts slotiņām, pirms daba pāriet rudenīgās krāsās. 🍁🍂

🌀 Rituāla laikā apvienoju pirts spēku ar transpersonālās psiholoģijas metodēm:

🌿 vizualizācijas meditācija,
🌿 metaforiski asociatīvās kārtis,
🌿 un citus rīkus, kas palīdz atjaunot iekšējo mieru un dziļāku saikni ar sevi.

✨ Terapeitiskais pirts rituāls ir iespēja ne vien atbrīvot ķermeni, bet arī sakārtot prātu un atgūt dvēseles mieru. 🦋

Ja jūti aicinājumu, droši dod ziņu man - Evijai Esterei, 29944017 🙏

Lai visiem skaista dieniņa! ❤️🤗